Jau trešo dienu klusībā bēdājos, ka mana cita interneta dienasgrāmata izdomājusi nerādīt, kas jauns vēderā, tad, nu ko - jāraksta šeit! :)
Pēdējo mēnešu laikā esmu paspējusi izstaigāt un "pieķerties" daudzām jaunām dienasgrāmatām par savu lielisko krustiņošanas hobiju. Šeit gan var redzēt, ka nekāda čaklā meitene es neesmu un atjaunot ierakstus regulāri kaut kā nesanāk.
Bet iedvesma rodas... Pamazām. :)
Šajā laikā esmu pabeigusi savu Dinamo spilventiņu. Kā saka - labs nāk ar gaidīšanu. Tā kā tas ir mans oficiāli pirmais nodomātais krustiņdarbs (materiālus iepirku jau martā, bet kā jau jauna un zaļa - pārcentos - sapirku trīstik, cik beigās izgāja), tad labi, ka nebija sarežģīts, jo izrādās, ka jau auduma izvēle bija visai augstu tēmēts mērķis - šobrīd man galīgi negribas cakot uz melnā.
Spilvenam ir īpašnieks, īpašnieks hobija līmenī mēdz uz ledus dzenāt ripu, tādēļ viņam, kā jau kārtīgam hokejistam uz krekla ir savs numurs. :) Tagad arī uz spilvena.
Kamēr ņēmos ap sīkajiem krustiņiem, kas, otrajā elpā šujot, jāskaita, spēlējot spēles un skatoties filmas gribējās kaut ko, kas nav jāskaita un vienkārši iet uz priekšu. Tā es noskatīju drauga mammai kaķspilvenu, jo viņa grib sev mājās minku, bet vēl nav palaimējies tikt pie tāda. Diemžēl šūšanu pabeidzu īsi pirms apdāvināšanas dienas, tādēļ nesanāca sašūt spilvenā (tā nu ir sanācis, ka es neesmu draugos ar šujmašīnu - arī otru spilventiņu sacakoju ar roku :) ), tādēļ iedāvināju tāpat.
