Lai dzīvo dāvanas!

Nu nespēju es apgalvot, ka dāvināt man patīk vairāk kā saņemt. Varbūt reizēm. Bet es varētu piekrist, ka abas šīs darbības ir vienlīdz priecīgas. Šoreiz par saņemšanas daļu.

Mana dalība visos trīs apmaiņas projektiņos ir noslēgusies veiksmīgi, jo esmu saņēmusi visas savas dāvanas (un manis sūtītās dāvanas arī ir saņemtas!).
Pēc svētkiem pastkastītē iekrita burvīgs Aijas Jasūnas zīmēts apsveikums no... Aijas Jasūnas! Atzīšos, ka saņēmu arī muzikālu e-apsveikumu, bet to īsti neprotu atrādīt. Kad rakstīju savu apsveikumu Aijai, man gan šķita, ka kaut kur dzirdēts vārds, bet nevarēju atminēties kur. Un tad atvēru savu Ziemassvētku apsveikumu un bildīte pati pateica priekšā. :)

Šodien sagaidīju aicinājumu uz pastu pēc savas krustiņotās kartītes. Par to lielum lielais paldies Ancei. Klāt arī "neliela" dāvaniņa - saldumi, šķīstošā kanva un organzas maisiņš ar sprādzi/piespraudi un lūpu balzāmu. Konfektēm klāt vēl neķēros, bet tieši šodien uzvilktajam krekliņam krāsās pieskaņotais ziediņš uzreiz iekārtojās uz tieši šodien uzvilktās žaketes atloka. Un, protams, iemēģināju savu jauno kosmētikas līdzekli.

 

Vadot fotosesiju, pamanīju, ka šajos svētkos saņemtie taustāmie apsveikumi neviļus ieturējuši vienotu stilu. :)

Zvēru saimes jauniņie

Vakar aiznesu uz pastu savas dāvanas. Šogad pamanījos iesaistīties trīs Ziemassvētku prieku pasākumos - izšūto kartiņu apmaiņā iekš krustduriens.lv/, pašdarināto kartiņu apmaiņā, ko uzrauga Santa no Kids Gazette un vēl dāvaniņu došanā, ko pārrauga Inese.

Piektdien saņēmu pirmo no savām dāvanām - lielisku, dzīvespriecīgu trijotni, kas pievienojās maniem pārējiem mīļzvēriem. :)

"Pusaudzis", omulīgs cūcis, pele kaķu rotaļām, neliels pierakstu blociņš un burvīgs apsveikums - tādas bagātības izbira no manas paciņas. Tagad man būs pašai savi palīgi zeķu/cimdu zvēru tapšanā. :D

Liels, liels paldies Irēnai, par skaisto dāvanu!!! :) 

Grāmatprieks

Mana draudzene, līdzīgi kā es, nespēj grāmatnīcā vienaldzīgi paiet garām lētām bērnu grāmatām. Un "pieaugušo" arī. :) Savukārt grāmatas iegūst papildu vērtību un ir "noderīgākas", ja tās tikušas lasītas vairākkārt. Tad nu vienā reizē es tiku pie vesela maisa jeb 12 grāmatām, kas pirms dažām dienām beidzot atgriezās pie īpašnieces, un ar grāmatām kopā - mazs lappušu uzraugs.

Kakadū piedzīvojums

Vakar,  atsaucoties Irēnas aicinājumam, ar savu zeķi ierados "Otrajā elpā", lai piedalītos tapšanas procesā.
Veikaliņā biju pirmo reizi, tādēļ mani nedaudz pārsteidza tā dzīvīgums - visu laiku kāds kaut ko mērīja, pētīja, skatījās...
Savukārt, zeķu sakarā trīs stundas pacietīgi sev klusiņām atgādināju, ka tāds "nepareizi" jau nepastāv. Ir tikai "man patīk" un "man nepatīk", kas apzīmē visu - sākot no krāsas, vēdera apkārtmēra un galvas formas un beidzot ar kāju garumu, acu krāsu un formu un ausu noļukuma pakāpi. Tas ir kaut kas tāds radošs, ko nevar ielikt stingros rāmjos.
Mājās devāmies jau divatā - es un eksotiski zilais putns, kas tagad uzraudzīs visus manus turpmākos cimdu/zeķu projektus. :D

Kakadū ar "ģimeni" :) 

Jau vakarpusē, ticis mājās jaunais zeķu zvērs metās ieviest savu kārtību. :D Un no rīta, labi izgulējies, turpināja darīt blēņas un apgūt vietējos paradumus.

Dinamo III

Uf. Manā kontā jau trīs Dinamo emblēmas, atzīšos, ka vairāk šūt negribu. Var kādu citu komandu, bet ne šo. Šujot motīvus, kas atkārtojas, man ātri kļūst garlaicīgi.

Kūciņa :)

Kastiņš

Neliels radošais haoss un dažādas derīgas lietas no krājumiem un pūkains iepakojums dāvanai gatavs. 

No kartona veidots kastiņš, kas apvilkts ar audumu un "polsterēts" ar minku. :)

Darba tērpa pārvērtības

Zinātnieku naktij par godu beidzot salāpīju savu skābju saēsto halātiņu.

Dārgumu medībās

Nedēļas nogalē beidzot biju savu nosapņoto pūra lādi lūkoties. Bij' man kaut kādā atmiņas stūrī iegūlies skats par lielu lādi vecvectēva vasarnīcas darbarīku un citu krāmu mājiņā.

Lūk, ko samedīju un mājā pārvedu -

Apakšā labajā stūrī tad nu ir tā mana "pūra lāde". Un tā grāmata ir 111 gadus vecas Bībeles vācu mēlē pārpalikumi. Bet vidiņā - rotaļu šujmašīna. Mamma saka, ka tā varētu būt manas tantes.

Mans viens no jaunākajiem izglītošanās plāniem ir vācu valodas apgūšana pašmācības ceļā, audzinot gribas spēku un apzinīgumu, tādēļ lielais prieks par vectēva mācību grāmatām -

Dinamo un smiltsērkšķi.

Man ar atskaitēm neiet nekādā lāgā, cik reiz attopos, ka darbs ir gatavs, iebāzts aploksnē vai iesaiņots, bet nevienas bildes nav. Nu labi, manā mazliet vairāk kā gada krustiņošanas periodā tādi ir bijuši tikai kādi... 5 vai 6 gadījumi. Viens no tiem šobrīd, cerams, ir nonācis galā un taps par daļu no kāda mazuļa pūriņa (un es ceru, ka tad varēšu piesavināties kādu bildi :) ).

Bet kāds cits vēl tomēr paspēja izlīst no maisiņa pirms pēdējām atvadām - tas ir vēl viens Dinamo, šoreiz baltā fonā. Čakli tapis divu Polijā pavadīto nedēļu laikā un apbrīnots, apčamdīts un apziņkārots no visām pusēm. Jau sen solīts beidzot devās uz draudzenes mājām, lai pārtaptu spilvenā.

Kamēr Zaubes mežiņā notika lielisks pasākums, uz kuru (un te seko attaisnošanās :D , lai gan es nemaz nezinu, kā man tur būtu gājis...) jau uzreiz zināju, ka netikšu - manai Rīgai dzimšanas diena! Divi mēneši iepriekš kabatā ieliku biļetes uz lielkoncertu "Meistars. Dziesma. Leģenda." Un bija to vērts. Skaists, muzikāls baudījums gan acīm, gan ausīm, gan dvēselei. 

Dienas vidū gājienā caur tirdziņiem atradu dārgumu stendu - tur tirgoja smiltsērkšķu ogas! :) Kopš pagājušā gada rudens puses man izveidojusies neliela atkarība no smiltsērkšķu skābumiņa - sāku ar dārgo Bio2You, kur smiltsērkšķu sula atjaukta ar ābolu sulu un vēl cukurs piebērts klāt, tad uzdūros tirgū Dailas Kronbergas ražojumam, kuru tagad arī periodiski pērku (kad ieraugu, jo uz tirgu ikdienā mani ceļi neved). Labi produkti ir kādai Saldus apvidus ražotājai, viņa gan sastopama bija vien Saldū un tikai rudenī/ziemas sākumā. Āgenskalnā reiz nopirku traki negaršīgu - atšķaidītu. Es jau tagad izlepusi - našķojos tāpat - pa trīs lieli mutes nešķaidītas, nesaldinātas sulas no rīta ap brokastu.

Sestdienas pirkums tika sašķirots un mazos trauciņos salikts saldētavā, lai var vēlāk našķoties/ārstēties. Un jau vakar sāku eksperimentēt ar ogas/medus/silts ūdens padzēriena radīšanu kā tējas alternatīvu.

Vasaras smarža

Draudzene pie mājas iestādījusi piparmētras un lavandu. Pirms pāris nedēļām biju ciemos un tiku pie izdevības pasmaržot. Mazītiņā lapiņa sabirza manos pirkstos un uzvēdīja spēcīgs aromāts, nu gluži kā būtu degunu eļļas pudelītē iebāzusi.

Tā kā pēc pārdienām viņai vārda godi, tad man skatoties uz mantojumā dabūto lina gabalu, sagribējās tādu mazu dabas daļiņu iedāvāt. Riskēju šūt pa taisno uz lina. Gan daži eksperimenti bija nepieciešami, kas tagad kastītē gaida savu kārtu, lai kļūtu saimniecībā noderīgi, bet beigās pieglaudīgais, pēc vecmammas mājām smaržojošais auduma gabaliņš viena vakara laikā (man nav šujmašīnas :) ) pārtapa par mājām vēl dobē augošajam skaistumam. 

Zemenes

Nu tad šeit ir viena no manām kaprīzēm, darbiņš, ar kura palīdzību sev pierādīju, ka spēju saņemties un vajadzības gadījumā pavisam čakli zibināt adatiņu, turklāt, neziedojot tam neskaitāmas nakts stundas.

Melnais pērļu draugs

Pagājušajā nedēļā man darba darīšanās bija tas prieks un laime pabūt Sankt-Pēterburgā. Laika staigāšanai pa pilsētu īpaši nebija, bet pēdējā dienā, pa ceļam uz staciju iznāca neliels līkumiņš caur rokdarbu veikaliņu (protams :D ). Es kā jau piesardzīga un taupīga meitene biju paņēmusi līdzi tikai vienu karti ar nedaudz naudiņas un vēl drusciņ skaidrā naudā, bet konkrētajā iestādījumā pieņēma tikai skaidru naudu, tādēļ kārdinājumu ļoti ierobežoja maciņa biezums.

Tad nu es izšķīros par labu diviem komplektiņiem. Viens gaidīs savu kārtu un tikai tad nāks rādīties, bet otrs - mans pirmais mēģinājums pērlīšu vēršanā ir gatavs jūsu vērtējumam. :)

Nespēju atteikties no šitā burveklīgā zvēriņa!

Viegli gan negāja, kamēr savilku visas cilpiņas kaut cik cieši un nu tik sīciņas tās pērlītes, apbrīnoju pērļotāju pacietību!

Peļu Pārvērtības

OE iekš to astoto mart'

Dzirnavas

Ir kādas skaistas dzirnavas tālajā Latgales galā, ko man bija tas prieks redzēt brīnišķīgos laika apstākļos - kad debesis satumst un koki vējā klanās teju līdz zemei. Un ir man viens tāds draugs, kas šīs dzirnavas parādīja, tādēļ man viņš vienmēr saistās ar dzirnavām. Tāpēc, kad ieraudzīju košo shēmu, uzreiz sapratu, ka zinu izšuvuma saņēmēju. 

Sēdēju un priecājos par savu darbiņu, jo man tas pašai ļoti, ļoti patīk. Izdevās tāds saulains un pavasarīgs, pilnīgi jūtu, kā strāvo pozitīvā enerģija.
Būs stimuls drīzāk uzsākt pašai savas dzirnavas, kam jau viss stāv sagatavots, tikai laika nesanāk. :)

Romantiskie lācīši

Nedēļas sākumā bija kāds ļoti mīļš pasākums - gredzenus mija divi mani kursabiedri. Viņiem par piemiņu un kā mīlestības sargus izšuvu divus mazos TT lācēnus. 

Salds apsveikums

Ar šo es šāvu vairākus zaķus reizē. :) Tā kā manā 101 lietas sarakstā ierakstīts, ka jāpiedalās konkursā un es jaukajā RE-Darbu blogā izlasīju aicinājumu uzmeistarot kādu dāvaniņu, tādējādi piedaloties tādā, tad sāku ģenerēt/meklēt idejas. Šī gan nav mana iecerētā ideja, un es labu brīdi šaubījos, vai likt to zem konkursa logo, tomēr nospriedu - kāpēc ne? Noteikumiem atbilst :)

Tātad - es piedāvāju jūsu uzmanībai mazu saldu dāvaniņu-apsveikumu.

Man vajadzēja - 

Izšuvumam - motīvu, atbilstošas krāsas diegus, mazu auduma gabaliņu, adatu

Noformējumam - krāsainu plāna kartona/bieza papīra A4 lapu, abpusējo līmlenti, lentīti

Pildījumam - šokolādi :)

Izmaksas - krustiņotājām - tik, cik papīra lapa (līdz Ls 0,25) un šokolāde, pārējiem - atkarīgs no izšuvuma krāsu skaita...

Izvēlējos šujamo motīviņu - izdomāju, ka gribu šūt burtiņu - D - kā Dace (saņēmējas vārds un dāvaniņa - vārdadienā). Salasīju diegus, pāris trūka, bet piemeklēju no krājumā esošajiem tuvākos toņus.

Izšuvums kopumā man prasīja aptuveni 2,5 h. 

Kad tas bija pabeigts, vajadzēja izdomāt, kā paslēpt saldumiņu (šokolādes man mājās netrūkst :D Draugam patīk iet uz Stokmanu regulāri iepirkt saldumus ar atlaidēm, un es parasti ar nespēju atteikties, bet, tā kā tik daudz apēst nespēju un esmu konstatējusi, ka dažas liekas, glītas tāfelītes vienmēr noder iedāvināšanai, tad man ir maza kāmīša mazs krājumiņš). Krāsainās lapas sarodas, kad kartiņas veidojot, nopērkas dažādas krāsas/toņi, lai mājās piemeklētu tīkamāko. 

Paņēmu lapu un salocīju trīs daļās (ar šokolādes palīdzību, tādēļ locījuma līnijas nav asas un pildījums vidū jūtas labi).

Vienu daļu aizlocīju ciet, iegūstot divas iekšējās virsmas, kas kļuva par apsveikuma kartiņu. To aizvēru ciet un virsū ar abpusējās līmlentes palīdzību nostiprināju izšuvumu, un, tā kā konstrukcija neturējās ciet, tad sameklēju pieskaņotu lentīti, ar ko to savaņģot.

Tā, lūk, man sanāca. Pašai patīk un saņēmēja ar bija sajūsmā. :) Šokolādes nekad nevar būt par daudz. :D

Otrā elpa 3

Tāds būs gala rezultāts

Tā nu sanāca, ka trešajai spēles-konkursa "Otrā elpa" kārtai kļuvu par "uzraugu". Tagad sirsniņa trīc, jo, protams, gribas, lai viss iznāktu, kā pieklājas un lai pašai un meitenēm prieks. Motivācijai jau laba lieta, vismaz man noteikti - vismaz tie pieci simti iešujas, ja nav šūšanas nedēļa un ja ir, tad cenšos pārspēt pati savus "rekordus".

Šajā kārtā piedalīšos ar kārdinošu zemeņu pilno grozu.

Šis ir izšuvums uz šo brīdi

Dāvanas

Vēl janvāra beigās manā pastkastītē iekrita paziņojums par dāvaniņu no kādas čaklas krustiņotājas, kas klabā/cibā zināma kā kaukau (nez, kādēļ viņa arī krustiņlapā nav kakao meitene? :) ). Un dāvaniņā iekšā - mīlīgs leduslācītis. Tagad šamais sēž man darbā uz galda, jo tieši tur es tējoju visbiežāk, tādēļ viņš var uzraudzīt manu krūzi/tēju.

Savukārt man pašai bija jāizdomā dāvaniņa draudzenei, kas, protams, teicās nezinot, ko grib saņemt dāvanā. Pēc nelielām pārdomām izvēlējos dāvanu divi vienā - kino apmeklējums un iespēja satikt mani. :) Manuprāt, reizē vienkārši, pieticīgi, nedārgi un tomēr mīļi un personalizēti (kas nebūtu dāvanu kartes gadījumā). Jau ir padomā vēl daži šāda tipa dāvaniņu "upuri". 

Gada pirmā dāvana

Pagājušās nedēļas vidū saņēmu uzaicinājumu uz mazās māsīcas dzimšanas dienas svinībām. Tā kā viņa skolā darbojas ar visādiem rokdarbiem un mākslas lietiņām, tad bija doma par kaut ko tamlīdzīgu dāvanā. Un tā kā es esmu mazliet apsēsta ar krustiņošanu, turklāt darbā atvilktnē man glabājās aizsākts neliels Dimensions komplektiņš, kuru tieši biju nodomājusi kādreiz pārvērst lietiņā, ko iedāvāt māsīcai, tad ķēros pie domāšanas.

Tagad priecājos, ka pirmās idejas - soma, maisiņš un beigās - penālis atkrita, jo nonācu akūtā laika trūkumā - izrādījās, ka atlikušais krustiņu daudzums nav vis veicams manā rīcībā esošajā stundu skaitā, tādēļ varonīgi sēdēju līdz rītam, lai pabeigtu laikā. :)

Beigās izšuvums nonāca tējas kastītē, kas tika piepildīta ar pērlītēm, riekstiem, uzlīmēm un konfektēm un kļuva par noderīgo sīkumu kastīti

Atdodiet ziemu!

Pēdējās pāris nedēļas pagājušas zem pavisam citu "rokdarbu" zīmes - lasīti un pārlasīti, rakstīti un pārlaboti konspekti un lekciju pieraksti, jo Anda vēl ir maziņa un viņai daudz, daudz jāmācās. Tad nu šodien es noliku pēdējo no eksāmeniem, vēl atlicis ieskaitīt dažus laboratorijas darbus un arī es būšu brīva kā putns debesīs!

Sestdien bija krustduriens.lv Ziemassvētku tusiņš, uz kuru es, protams, arī devos gan, lai smeltos iedvesmu un sparu krustiņošanai, gan, lai redzētu, pataustītu, pagaršotu un uzzinātu dažādas jaunas un noderīgas lietas, jo, kur kopā tik daudz darbīgu un čaklu rokdarbnieču, tur nemaz nevar izsprukt no tādiem priekiem.

Un tad, atgriežoties mājās un ieejot forumā (kur es, starp citu, esmu no 2010. gada 30. aprīļa, uzreiz nevarēju precīzi atcerēties :) ), ir tāda brīnišķīga sajūta, ka Tu esi atgriezies... mājās... pie savējiem...

Mans otrs priecīgais stāsts atkal ir par manu garo lasāmblogu listi, jo tur katru dienu var atrast daudzus mazus un lielākus nieciņus un prieciņus. Klusībā smejos, ka tad, kad man būs bērni, ko mīlēt, lolot un lutināt, es noteikti būšu lieliska mamma, jo tagad par tādām lasu un no tādām pa drusciņai mācos.