Ziemassvētku RR, part I

Krustduriens.lv meitenes sarīkoja Ziemassvētku apmaiņas projektiņu. Nu ko, tā kā dzīvē arī - Tu mācies, strādā ar kādiem cilvēkiem kopā, bet kontakts veidojas caur kopīgiem pasākumiem, tad man, protams, skaidrs - es tai lapā jūtos tik labi un nu jau kā savējā, tā kā laiks sākt priecāties arī par sevi, ne tikai citu darbiem.

Izsūtīšanas datumi bija nolikti stingri pirms svētkiem, bet, protams, ka "darbu nodošana" parasti notiek pirms termiņa beigām. Nodevu savu paciņu, ko, sajūsmā par pabeigtu darbu, aizmirsu nofotografēt, tādēļ tagad gaidu, kad mana apdāvinātā atrādīs saņemto.

Bet ne par to ir stāsts...

Sniegpārsliņa, kas tagad grezno manu eglīti

Kā jau pieklājas, savu dāvaniņu sāku gaidīt, tiklīdz mana gatavotā bija ārā pa durvīm. Pirmās dienas cerīgi gāju uz pasta kasti, lai atklātu, ka paziņojuma tur vēl nav. Tad pienāca Ziemassvētki, vēl 24. cerīgi iebāzu degunu, bet nekā. Divdesmit septītajā joņoju uz pastkasti, ar pārliecību, ka tur mani gaida gan aicinājums uz pastu, gan kaudzīte pastkaršu no postcrossing.com. Viena bija, bet no aicinājuma... nekā! Izkratīju visu avīzi un spamu arī nākamajā rītā, līdz šorīt... Tur tas bija! Sajūsmā uzreiz devos uz pastu, jo pase man visu nedēļu bružājās pa somu, gaidot dāvaniņu. Ieraugot vārdu uz aploksnes, man jau uzreiz bija skaidrs, kas mani ir apdāvinājis, jo šo vārdu esmu rēķinos rakstījusi visbiežāk :D Grūtākais brīdis bija sagaidīt autobusu, jo ārā sniga un gribēju tikt līdz darbam, lai tur ziņkārotos.

 Beidzot ievēlos darbā un varēju plēst vaļā savu guvumu. Vispirms kaut kas sāka grabēt. Tad sajutu pūdercukuru, ar ko ieskaistinājusies bija arī sniegpārsliņa. Izrādās, ka dzērvenes pūdercukurā bija nedaudz cietušas garajā ceļojumā no vienas Rīgas malas uz otru. Lūk, kā tas izskatījās:

Visi vēl laimīgi kopā

Kartiņa tuvplānā

Paldies, Magdala, par burvīgo pārsteigumu! Tas ir pirmais izšuvums, ko saņemu. Pirmais izšuvums MAN!!! 

Ceļā uz Ziemassvētkiem

Jau trešo dienu klusībā bēdājos, ka mana cita interneta dienasgrāmata izdomājusi nerādīt, kas jauns vēderā, tad, nu ko - jāraksta šeit! :)
Pēdējo mēnešu laikā esmu paspējusi izstaigāt un "pieķerties" daudzām jaunām dienasgrāmatām par savu lielisko krustiņošanas hobiju. Šeit gan var redzēt, ka nekāda čaklā meitene es neesmu un atjaunot ierakstus regulāri kaut kā nesanāk.
Bet iedvesma rodas... Pamazām. :)

Šajā laikā esmu pabeigusi savu Dinamo spilventiņu. Kā saka - labs nāk ar gaidīšanu. Tā kā tas ir mans oficiāli pirmais nodomātais krustiņdarbs (materiālus iepirku jau martā, bet kā jau jauna un zaļa - pārcentos - sapirku trīstik, cik beigās izgāja), tad labi, ka nebija sarežģīts, jo izrādās, ka jau auduma izvēle bija visai augstu tēmēts mērķis - šobrīd man galīgi negribas cakot uz melnā.

Spilvenam ir īpašnieks, īpašnieks hobija līmenī mēdz uz ledus dzenāt ripu, tādēļ viņam, kā jau kārtīgam hokejistam uz krekla ir savs numurs. :) Tagad arī uz spilvena.

Kamēr ņēmos ap sīkajiem krustiņiem, kas, otrajā elpā šujot, jāskaita, spēlējot spēles un skatoties filmas gribējās kaut ko, kas nav jāskaita un vienkārši iet uz priekšu. Tā es noskatīju drauga mammai kaķspilvenu, jo viņa grib sev mājās minku, bet vēl nav palaimējies tikt pie tāda. Diemžēl šūšanu pabeidzu īsi pirms apdāvināšanas dienas, tādēļ nesanāca sašūt spilvenā (tā nu ir sanācis, ka es neesmu draugos ar šujmašīnu - arī otru spilventiņu sacakoju ar roku :) ), tādēļ iedāvināju tāpat.

Varu palielīties - šobrīd es jau esmu pabeigusi 4 darbiņus! Vienu no grāmatzīmītēm es gan aizmirsu iemūžināt, pirms aiznest saiņot dāvanu, tā nu dzīvojas vien manās atmiņās.

Nu tā, beidzot esmu iedabūjusi datorā dažas bildes. Šis ir īpašs darbiņš, jo tas ir mans pirmais ever pabeigtais krustiņdarbs, ja neskaita 5. klasē izšūto sedziņu, kas tomēr bija pavisam citādi. Apsveikuma kartiņa krustmātei, veiksmīgi sasniegusi adresātu. :) Tad vēl, es pirms laiciņa atklāju superīgo lapu - krustdūriens.lv, un paguvu jau iesaistīties vienā no projektiņiem "Otrā elpa". Lai gan mans darbs par 100% neatbilst nosacījumam par nepabeigtu, aizķērušos veikumu, tomēr priecājos, ka pieteicos, jo ar visiem eksāmeniem un citiem darbiem es šitam diez vai būtu pieķērusies gana laicīgi. A stāv materiāli jau no aprīļa. Lūk - mans pirmās nedēļas darbiņš: