Lielais mazo rūķu prieks

Vakar pastkastītē atradu pasta cedeli, ka man pienākusi paciņa. Tad nu šodies devos uz savu pasta nodaļu, kur, ak, tu, prieks un laime, nebija rindu. Es knapi paspēju paņemt numuriņu, kad jau tas tika izsaukts.

Atnesa man sūtījumu un es ķēros pie zīlēšanas. :D Bet tomēr līdz galam nesasaistīju sūtītājas vārdu ar viņas blogpasaules identitāti. Nācās gaidīt, kad atvēršu.

Pietieks runāt - lūk, dāvana! PALDIES, Inese (Spaariite)!!! :) Un citai Inesei, paldies par šī apmaiņas projektiņa rīkošanu.

Jaukā Ziemassvētku noskaņu dekupētā kastītē uz mīkstām polārlāču :) ādām gulēja vēstulīte, brošiņa un silti ieģērbts mēriņš zāļu tiesai. :)
(kamēr es šo rakstu, pēc bildēšanās nenoglabātā vēstule tiek lasīta pa visu istabu)

Savukārt mana dāvaniņa ceļoja pie Guntas. Vēl pēdējie gada pabeigtie krustiņdarbiņi.

Un tas ir mazais rūķa palīgs. Vēstule esot izlasīta.

Gaidām Lieldienas!

Aija teica - šodien raksti Tu.

Saplānoju, saņēmos un izdarīju. Šodien biju Olimpijā uz Lieldienu dekoru darināšanas nodarbību. Pavisam mazā pulciņā, bet jaukā un darbīgā gaisotnē tapa vairāki sēklām pildīti zeķubikšzvēri. Diemžēl es varu parādīt tikai savējos, jo fotoaparāts apkārt neklejoja, bet varu pačukstēt, ka tika radīta ļoti iespaidīga čūska ar raibu raibo rakstu uz muguras (un peli vēderā :D ) un ļoti laimīgs, nedaudz hipijs zirgs, kas uz pasauli skatās "caur puķēm". :)

Un šeku divi mani razbainieki - abi saulaini dzelteni, kā jau piederas pavasarim un Lieldienu gaidīšanai. Vismaz pagaidām...
Ak, tas šķelmīgais smaids...

Pēdējā bildē redzamas šīs dienas izklaides, tā ka tagad visi nepacietīgi gaidām, kādus ceļus izvēlēsies zāles stiebri.

Atdodiet ziemu!

Pēdējās pāris nedēļas pagājušas zem pavisam citu "rokdarbu" zīmes - lasīti un pārlasīti, rakstīti un pārlaboti konspekti un lekciju pieraksti, jo Anda vēl ir maziņa un viņai daudz, daudz jāmācās. Tad nu šodien es noliku pēdējo no eksāmeniem, vēl atlicis ieskaitīt dažus laboratorijas darbus un arī es būšu brīva kā putns debesīs!

Sestdien bija krustduriens.lv Ziemassvētku tusiņš, uz kuru es, protams, arī devos gan, lai smeltos iedvesmu un sparu krustiņošanai, gan, lai redzētu, pataustītu, pagaršotu un uzzinātu dažādas jaunas un noderīgas lietas, jo, kur kopā tik daudz darbīgu un čaklu rokdarbnieču, tur nemaz nevar izsprukt no tādiem priekiem.

Un tad, atgriežoties mājās un ieejot forumā (kur es, starp citu, esmu no 2010. gada 30. aprīļa, uzreiz nevarēju precīzi atcerēties :) ), ir tāda brīnišķīga sajūta, ka Tu esi atgriezies... mājās... pie savējiem...

Mans otrs priecīgais stāsts atkal ir par manu garo lasāmblogu listi, jo tur katru dienu var atrast daudzus mazus un lielākus nieciņus un prieciņus. Klusībā smejos, ka tad, kad man būs bērni, ko mīlēt, lolot un lutināt, es noteikti būšu lieliska mamma, jo tagad par tādām lasu un no tādām pa drusciņai mācos.