Ziemassvētki 2020 AP

 Sveikiņi!

Man kā parasti labi sanāk, ne? Viens ieraksts gada sākumā un tālāk dziļdomīgs klusums. Šoreiz varētu vainot slaveno vīrusu, jo tieši tas iesāka jaukt visus būšu-brīvāka-šūšu-un-rakstīšu plānus. 

Katrā ziņā klāt ir gada beigas un tradicionālais krustduriens.lv Ziemassvētku apmaiņas projektiņš.

Šogad es rūķoju Kamēliju. Viņas ikdiena saistīta ar mūziku, tādēļ izvēlējos muzikālu svētku sveicienu. Izšuvums izrādījās izaicinošāks nekā izskatījās, jo jāizmanto neierasta tehnika. Noformējumam veiksmīgi atradu krājumos pūkainu mirdzošu un vienkārši pūkainu baltu dziju, kopā to tonis saskanēja ar audumu un tamborētais aplītis mīksti apkļāva izšūto. 

Savukārt man jau otro gadu pēc kārtas dāvanu sarūpējusi Papele. Šogad tās ir siltas zeķes, klāt saldums, tēju adventes kalendārs un sniegots izšūšanas komplekts. 

Tauriņu uzlidojums.

Kā jau iepriekš stāstīju, krustduriens.lv notiek dzimšanas dienas apmaiņas projektiņš. Savu dāvanu aprīlī jau uzdāvināju, un nu pienācis brīdis saņemt. Aicinājums uz pastu pastkastītē iekrita jau otrdienas rītā, bet es to noliku drošā vietā, lai dāvanu izņemtu šodien - dzimšanas dienā. (Rakstīt sāku jau 18. jūnijā)

Pastā, protams, rindas, bet drīz tieku parādīt savu aicinājumu, parakstos un rokās turu palielu kasti. Pirms tam jau biju internetā palūkojusi, no kura gala paciņa nāk , un tagad vārds apstiprina manu minējumu - manu dāvanu ir sarūpējusi Evija (draudzene527).

Atveru kasti - tur burvīgs dvielis, kam virsū salidojuši tauriņi, salda šokolāde un vasarīgs sveiciens. :) Vīrs uzreiz - viņam būšot jauns dvielis hokejam, bet, nē,  mīļais, tas mans, un nevis, ko plauktā turēt, bet gan lietot un priecāties. Vienīgi no kaķa nagiem gan jāsargā, tie ne vienu vien dvieli padarījuši visnotaļ nepievilcīgu, saraujot diegus.

Paldies, Evija! :)

Lieldienu AP 2016

Jau atkal krustduriens.lv tiek rīkots apmaiņas projektiņš. Šķiet, ka, kopš izšuju, esmu izlaidusi vien pāris no tiem.

Lai būtu droša, ka paspēšu izšūt, izvēlējos nelielu motīvu. Ar maziem palīgiem ir tāpat kā ar bitēm - nevar zināt, cik laika būs, ko veltīt rokdarbiem. Bet viss izdevās laicīgi.

Lai gan dāvaniņas saņēmēja Gunita to vēl nav atrādījusi, atļaušos ielikt pāris bildes, jo sūtījumu nodevu rokās, tātad viņa to noteikti ir redzējusi!

Mans Lieldienu zaķis memme mani iepriecināja ar burvīgu izšūtu cibiņu, kas pildīta ar noderīgiem nieciņiem. Latviskās zīmītes jau likām lietā, krāsojot olas.

1. adventes dāvanas

Šogad mēs jau laicīgi un čakli gatavojušās - krustduriens.lv Ziemassvētku apmaiņas projektiņa termiņš bija noteikts ap Ziemas tusiņa laiku.

Tad nu es steidzu pabeigt savu šujamo, kas nonāca pie krustiņmāsas Dudy.

Savukārt mani iepriecināja memme, iedāvinot divus jaukus bumbuļus. Katrs ar savu burvību, bet šķiet, ka adītajā ar latvju rakstu zīmēm, memme salikusi iekšā jo īpaši daudz labu domu.

Vasaras vēsma

Kaut kā tā sanācis, ka gandrīz viss, ko es sakrustiņoju, aizceļo prom kāda apmaiņas projekta vai robina ietvaros. Un tad reizēm es nāku parādīt, kas tad ir ticis man. :)

Šoreiz krustduriens.lv tika rīkots apmaiņas projektiņš ar vasaras dvesmu. 

Lūk, ko es saņēmu - 

krustiņmāsa Dudy man sarūpēja skaistu kasti ar burvīgu izšuvumu uz vāka. Ar iniciāļiem piemiņai, tā teikt. :)

Un lācītim kastītei vēderā - diedziņi, šķērītes un adatas!

Šķērēm klāt vēlviens izšūts jaukums. (Esmu redzējusi, ka šādus nelielus aksesuārus liek klāt šķērēm, bet, atzīšos, man nav ne jausmas, kāda ir to funkcija - skaistumam vai dod ko praktiski? Draugs nosmējās, ka tagad man šķēres tik viegli nepazudīšot.)

Dāvanu prieki

Kā jau Rita min savā blogā - Agita svinēja sava bloga dzimšanas dienu, apdāvinot drosmīgākos lasītājus.
Tā kā es ar pieteicos, tad nu varu atrādīt kādu nelielu, jauku dāvaniņu esmu saņēmusi.
Visu noteikti likšu lietā. :)

Paldies, Agita!

Šokolāde, sedziņa, izšūšanas komplektiņš un pastkarte

Un te vēl jaunākais foto ar mūsmāju audzelīgāko iemītnieku. Es nepateikšu, cik dienu vecs šis ir, nav vairāk par pāris nedēļām. Bet katru dienu par 3-4 cm garāks pastiepjas.

Tā ir, ka, ēdot mango, izrādās, ka kauliņš pārsprādzis, un pie rokas vēl trāpās podiņš ar zemi. :D

Un klusām piezogas Ziemassvētki...

Šobrīd visaktīvākais pavediens mūsu krustduriens.lv forumā, šķiet, ir tas, kurā mēs rīkojam ikgadējo Ziemassvētku apmaiņas projektiņu. Paciņas viena pēc otras dodas uz pastu vai pie citiem baložiem, un tad ierodas jaunajās mājās. Daļa ir veiklākas un priecē saņēmējas jau tagad, citas mērķi sasniegs nedaudz vēlāk.

Šodien mājās ienesām un izpušķojām eglīti, un tad vēru vaļā jau nedēļas sākumā saņemto paciņu.

Lūk, kāds skaistums mani pacietīgi gaidīja kastītē:

Izšūts rotājums eglītei

Lielais mazo rūķu prieks

Vakar pastkastītē atradu pasta cedeli, ka man pienākusi paciņa. Tad nu šodies devos uz savu pasta nodaļu, kur, ak, tu, prieks un laime, nebija rindu. Es knapi paspēju paņemt numuriņu, kad jau tas tika izsaukts.

Atnesa man sūtījumu un es ķēros pie zīlēšanas. :D Bet tomēr līdz galam nesasaistīju sūtītājas vārdu ar viņas blogpasaules identitāti. Nācās gaidīt, kad atvēršu.

Pietieks runāt - lūk, dāvana! PALDIES, Inese (Spaariite)!!! :) Un citai Inesei, paldies par šī apmaiņas projektiņa rīkošanu.

Jaukā Ziemassvētku noskaņu dekupētā kastītē uz mīkstām polārlāču :) ādām gulēja vēstulīte, brošiņa un silti ieģērbts mēriņš zāļu tiesai. :)
(kamēr es šo rakstu, pēc bildēšanās nenoglabātā vēstule tiek lasīta pa visu istabu)

Savukārt mana dāvaniņa ceļoja pie Guntas. Vēl pēdējie gada pabeigtie krustiņdarbiņi.

Un tas ir mazais rūķa palīgs. Vēstule esot izlasīta.

Ziemassvētku ieskaņas

Nāku atrādīt, kādu burvīgu dāvaniņu saņēmu kartiņu apmaiņas projektiņā, ko mēs rīkojām krustduriens.lv lapā.

 Paldies, aivushka! :)

Dāvanas un citi tādi

Vispirms gribu parādīt, kādu jauku paciņu saņēmu no Agnetas, kuras zemeņu šūšanas pasākumā es piedalījos jūnijā. Klusiņām jāatzīstas, ka es biju ieplānojusi sašūt vairāk nekā man sanāca, tādēļ pārējos redzēsiet, kad mana krustiņmūza atgriezīsies.

Kad uzsāku niekošanos ar 101 lietu, pavīdēja arī tāds projekts, kā postcrossing.com, un, protams, es neesmu es, ja man nerodas vēlme pamēģināt. Princips pavisam vienkāršs - Tu piereģistrējies, pieprasi adresi un, kad esi to dabūjis, sūti šim cilvēkam pastkarti. Un tad kāds tāpat sūta Tev. 

Visu laiku pastkartes man krājās kastītē un gaidīja dienu, kad es beidzot saņemšos tās "saorganizēt". Jo, lai arī kastīte aizņem mazāk vietas, man prātā bija izveidot "bilžu" albumu no šīm daudzajām skaistajām un interesantajām pastkartēm.

Šobrīd cenšos saņemties sarakstīt vēl nosūtāmās kartītes, rakstīt nedaudz slinkums, bet, ai, kā man patīk katru dienu ziņkāri lūkoties pastkastītē, vai nav atnākusi jauna "vēstule"!

Pastkaršu albuma tapšanas process

Un tad jau pie viena gribu pastāstīt, kā es ieviesu kārtību dažās atvilktnēs. T-krekli, krekliņi... Drauga atvilktnē grūti bija saprast, kurš krekls ir kurš - kas mājām, kas hokejam, kas iešanai ārpus mājas. Savukārt, man mūždien bija problēmas uzturēt daudz maz glītas kaudzītes un spēt atrast meklēto. 

Ņēmu laukā, locīju 4 daļās un saritināju tā, lai, ja ir, tad vēlams būtu redzams zīmējums. Internetā ir pilns ar pamācībām, kā to darīt. :) Vai tas pasargās mūsu drēbes no saņurcīšanās, vēl man ir grūti spriest, bet kārtība tur ir joprojām (pagājis ir vismaz mēnesis, parasti mana atvilktne bija augšpēdus jau pēc kādas nedēļas). Un tagad es vienmēr zinu, kad man jāmazgā dzeltenie T-krekli. :D

Mans pavasara adatu spilventiņš

Apmaiņas projektiņos ir tā foršā lieta - es Tev, Tu man. Kad dāvana atdota, dāvanu var saņemt.

Lūk, šī ir mana pavasara dāvana. :)

Adatu spilventiņš ir tik skaists, ka negribas laist no rokām ārā.

Pilna loze

Man būtu vajadzīgs ledusskapis ziņām. Lai nepaspēj sabojāties un saglabājas svaigas.
Šodien nāku parādīt, kā man veicas.
Pirmkārt, es tiku pie krāsainas un vērtīgas dāvaniņas no Līvas. Šī ir mana pirmā blogveiksme. :)

Janvārī spontānas domas iedvesmota uzrakstīju žurnālam "Mūsmājas" un aizmirsu par to. Tagad, vienu dienu pirms jaunā šīs nedēļas žurnāla iznākšanas, sēdēju un pētīju, kas nu tur labs sarakstīts un... pārsteigumā aizelsos - izrādās, ka mana vēstule tika izvēlēta par mēneša interesantāko un par to man pienācās vēl kāda krāsaina un šoreiz lipīga ( :D ) dāvaniņa.

 Āķis lūpā. :) Tādas nelielas veiksmes liek ticēt, ka ir iespējams laimēt un visi varbūtības likumi var iet bekot.

Lai dzīvo dāvanas!

Nu nespēju es apgalvot, ka dāvināt man patīk vairāk kā saņemt. Varbūt reizēm. Bet es varētu piekrist, ka abas šīs darbības ir vienlīdz priecīgas. Šoreiz par saņemšanas daļu.

Mana dalība visos trīs apmaiņas projektiņos ir noslēgusies veiksmīgi, jo esmu saņēmusi visas savas dāvanas (un manis sūtītās dāvanas arī ir saņemtas!).
Pēc svētkiem pastkastītē iekrita burvīgs Aijas Jasūnas zīmēts apsveikums no... Aijas Jasūnas! Atzīšos, ka saņēmu arī muzikālu e-apsveikumu, bet to īsti neprotu atrādīt. Kad rakstīju savu apsveikumu Aijai, man gan šķita, ka kaut kur dzirdēts vārds, bet nevarēju atminēties kur. Un tad atvēru savu Ziemassvētku apsveikumu un bildīte pati pateica priekšā. :)

Šodien sagaidīju aicinājumu uz pastu pēc savas krustiņotās kartītes. Par to lielum lielais paldies Ancei. Klāt arī "neliela" dāvaniņa - saldumi, šķīstošā kanva un organzas maisiņš ar sprādzi/piespraudi un lūpu balzāmu. Konfektēm klāt vēl neķēros, bet tieši šodien uzvilktajam krekliņam krāsās pieskaņotais ziediņš uzreiz iekārtojās uz tieši šodien uzvilktās žaketes atloka. Un, protams, iemēģināju savu jauno kosmētikas līdzekli.

 

Vadot fotosesiju, pamanīju, ka šajos svētkos saņemtie taustāmie apsveikumi neviļus ieturējuši vienotu stilu. :)

Zvēru saimes jauniņie

Vakar aiznesu uz pastu savas dāvanas. Šogad pamanījos iesaistīties trīs Ziemassvētku prieku pasākumos - izšūto kartiņu apmaiņā iekš krustduriens.lv/, pašdarināto kartiņu apmaiņā, ko uzrauga Santa no Kids Gazette un vēl dāvaniņu došanā, ko pārrauga Inese.

Piektdien saņēmu pirmo no savām dāvanām - lielisku, dzīvespriecīgu trijotni, kas pievienojās maniem pārējiem mīļzvēriem. :)

"Pusaudzis", omulīgs cūcis, pele kaķu rotaļām, neliels pierakstu blociņš un burvīgs apsveikums - tādas bagātības izbira no manas paciņas. Tagad man būs pašai savi palīgi zeķu/cimdu zvēru tapšanā. :D

Liels, liels paldies Irēnai, par skaisto dāvanu!!! :) 

Dāvanas

Vēl janvāra beigās manā pastkastītē iekrita paziņojums par dāvaniņu no kādas čaklas krustiņotājas, kas klabā/cibā zināma kā kaukau (nez, kādēļ viņa arī krustiņlapā nav kakao meitene? :) ). Un dāvaniņā iekšā - mīlīgs leduslācītis. Tagad šamais sēž man darbā uz galda, jo tieši tur es tējoju visbiežāk, tādēļ viņš var uzraudzīt manu krūzi/tēju.

Savukārt man pašai bija jāizdomā dāvaniņa draudzenei, kas, protams, teicās nezinot, ko grib saņemt dāvanā. Pēc nelielām pārdomām izvēlējos dāvanu divi vienā - kino apmeklējums un iespēja satikt mani. :) Manuprāt, reizē vienkārši, pieticīgi, nedārgi un tomēr mīļi un personalizēti (kas nebūtu dāvanu kartes gadījumā). Jau ir padomā vēl daži šāda tipa dāvaniņu "upuri". 

Ziemassvētku RR, part I

Krustduriens.lv meitenes sarīkoja Ziemassvētku apmaiņas projektiņu. Nu ko, tā kā dzīvē arī - Tu mācies, strādā ar kādiem cilvēkiem kopā, bet kontakts veidojas caur kopīgiem pasākumiem, tad man, protams, skaidrs - es tai lapā jūtos tik labi un nu jau kā savējā, tā kā laiks sākt priecāties arī par sevi, ne tikai citu darbiem.

Izsūtīšanas datumi bija nolikti stingri pirms svētkiem, bet, protams, ka "darbu nodošana" parasti notiek pirms termiņa beigām. Nodevu savu paciņu, ko, sajūsmā par pabeigtu darbu, aizmirsu nofotografēt, tādēļ tagad gaidu, kad mana apdāvinātā atrādīs saņemto.

Bet ne par to ir stāsts...

Sniegpārsliņa, kas tagad grezno manu eglīti

Kā jau pieklājas, savu dāvaniņu sāku gaidīt, tiklīdz mana gatavotā bija ārā pa durvīm. Pirmās dienas cerīgi gāju uz pasta kasti, lai atklātu, ka paziņojuma tur vēl nav. Tad pienāca Ziemassvētki, vēl 24. cerīgi iebāzu degunu, bet nekā. Divdesmit septītajā joņoju uz pastkasti, ar pārliecību, ka tur mani gaida gan aicinājums uz pastu, gan kaudzīte pastkaršu no postcrossing.com. Viena bija, bet no aicinājuma... nekā! Izkratīju visu avīzi un spamu arī nākamajā rītā, līdz šorīt... Tur tas bija! Sajūsmā uzreiz devos uz pastu, jo pase man visu nedēļu bružājās pa somu, gaidot dāvaniņu. Ieraugot vārdu uz aploksnes, man jau uzreiz bija skaidrs, kas mani ir apdāvinājis, jo šo vārdu esmu rēķinos rakstījusi visbiežāk :D Grūtākais brīdis bija sagaidīt autobusu, jo ārā sniga un gribēju tikt līdz darbam, lai tur ziņkārotos.

 Beidzot ievēlos darbā un varēju plēst vaļā savu guvumu. Vispirms kaut kas sāka grabēt. Tad sajutu pūdercukuru, ar ko ieskaistinājusies bija arī sniegpārsliņa. Izrādās, ka dzērvenes pūdercukurā bija nedaudz cietušas garajā ceļojumā no vienas Rīgas malas uz otru. Lūk, kā tas izskatījās:

Visi vēl laimīgi kopā

Kartiņa tuvplānā

Paldies, Magdala, par burvīgo pārsteigumu! Tas ir pirmais izšuvums, ko saņemu. Pirmais izšuvums MAN!!!