pirmdiena, 2017. gada 4. decembris

Kas jauns decembrī?

Uznāca vēlme atdzīvināt blogu, un kādēļ gan lai to nedarītu gada beigās - decembrī?
Kad galva ir pilna ar vēlmēm un plāniem nākamajam gadam, un realitāte vēl nav sapurinājusi...

Kas šajā brīdī man aktuāls?

1. Top dažas dāvanas, divas Ziemassvētku zeķes, pāris tamborējumi. Termiņš - pēc dienām divdesmit, bet labāk ātrāk.
2. Galvā rosās plāni nākamajam gadam.
3. Šodien tiku pie sava melnās piektdienas pirkuma.

Par šīm lietām citreiz, bet šodien -
4. Nedaudz uzprasījos un tiku pie adventes kalendāra, kas pildīts ar DMC diegu ficītēm. Diegus gan izvēlējos pati, un arī iesaiņoju pati, tomēr pārsteigums ir katru dienu par to, kāda krāsa būs iekšā. Un vienlaikus piedalos ģimenes ikvakara rituālā, kad bērns atrod katram (sev, mammai un tētim) dāvaniņu ar atbilstošās dienas datumu.
Mazliet haotiska mini paciņu kaste


5. Pirms pāris dienām ieraudzīju nelielu mistērijas veida Ziemassvētku kopāšūšanas pasākumu - tas ir tāds, kad shēmu saņem pa nelieliem gabaliem noteiktā laikā, un iepriekš nav zināms, kā izskatīsies gala rezultāts. Šajā gadījumā katru rītu ap septiņiem manā e-pastā ieripo jauna saite uz failu ar nākamo daļu. Gabaliņi ir nelieli, tādēļ šujas ātri.
Materiālus pielasīju mājās esošos, tā izvēle krita uz baltu Aida 18 audumu, jo tāda man ir diezgan daudz, turklāt smalkākais pieejamais. Diegi - salikums no DMC un vecmāmiņas rokdarbu kastes. Tos skatījos pēc dotajām norādēm, ja bija tonis, ņēmu vecos, ja ne, tad DMC - mērķis mazdrusciņ samazināt krājumus, jo sarežģītākām shēmām pielasīt diegus ne vienmēr var veiksmīgi, bet vienkāršās es nemaz tik bieži nešuju.
Četru dienu veikums
Jāatzīstas uzreiz, ka man te nebūs daudz, daudz bilžu, un tās, kas būs - pārsvarā no telefona (ak, šīs tehnoloģijas!), jo man it kā patīk fotogrāfēt, bet tomēr nē, nav manī tās prasmes un degsmes veltīt pietiekami daudz laika un enerģijas lielisku fotosesiju uzņemšanai. Pat, ja tas it kā ir vienkārši, un daudzi uzņem brīnišķīgus attēlus. Un arī grāmatas raksta daudzi. Es nē. Es centīšos, un nē.
Šī būs vairāk kā dienasgrāmata nevis bilžu grāmata (kurām nav ne vainas, tiešām).