Vēl janvāra beigās manā pastkastītē iekrita paziņojums par dāvaniņu no kādas čaklas krustiņotājas, kas klabā/cibā zināma kā kaukau (nez, kādēļ viņa arī krustiņlapā nav kakao meitene? :) ). Un dāvaniņā iekšā - mīlīgs leduslācītis. Tagad šamais sēž man darbā uz galda, jo tieši tur es tējoju visbiežāk, tādēļ viņš var uzraudzīt manu krūzi/tēju.
Savukārt man pašai bija jāizdomā dāvaniņa draudzenei, kas, protams, teicās nezinot, ko grib saņemt dāvanā. Pēc nelielām pārdomām izvēlējos dāvanu divi vienā - kino apmeklējums un iespēja satikt mani. :) Manuprāt, reizē vienkārši, pieticīgi, nedārgi un tomēr mīļi un personalizēti (kas nebūtu dāvanu kartes gadījumā). Jau ir padomā vēl daži šāda tipa dāvaniņu "upuri".
