Mans pavasara adatu spilventiņš

Apmaiņas projektiņos ir tā foršā lieta - es Tev, Tu man. Kad dāvana atdota, dāvanu var saņemt.

Lūk, šī ir mana pavasara dāvana. :)

Adatu spilventiņš ir tik skaists, ka negribas laist no rokām ārā.

Lai dzīvo dāvanas!

Nu nespēju es apgalvot, ka dāvināt man patīk vairāk kā saņemt. Varbūt reizēm. Bet es varētu piekrist, ka abas šīs darbības ir vienlīdz priecīgas. Šoreiz par saņemšanas daļu.

Mana dalība visos trīs apmaiņas projektiņos ir noslēgusies veiksmīgi, jo esmu saņēmusi visas savas dāvanas (un manis sūtītās dāvanas arī ir saņemtas!).
Pēc svētkiem pastkastītē iekrita burvīgs Aijas Jasūnas zīmēts apsveikums no... Aijas Jasūnas! Atzīšos, ka saņēmu arī muzikālu e-apsveikumu, bet to īsti neprotu atrādīt. Kad rakstīju savu apsveikumu Aijai, man gan šķita, ka kaut kur dzirdēts vārds, bet nevarēju atminēties kur. Un tad atvēru savu Ziemassvētku apsveikumu un bildīte pati pateica priekšā. :)

Šodien sagaidīju aicinājumu uz pastu pēc savas krustiņotās kartītes. Par to lielum lielais paldies Ancei. Klāt arī "neliela" dāvaniņa - saldumi, šķīstošā kanva un organzas maisiņš ar sprādzi/piespraudi un lūpu balzāmu. Konfektēm klāt vēl neķēros, bet tieši šodien uzvilktajam krekliņam krāsās pieskaņotais ziediņš uzreiz iekārtojās uz tieši šodien uzvilktās žaketes atloka. Un, protams, iemēģināju savu jauno kosmētikas līdzekli.

 

Vadot fotosesiju, pamanīju, ka šajos svētkos saņemtie taustāmie apsveikumi neviļus ieturējuši vienotu stilu. :)

Zvēru saimes jauniņie

Vakar aiznesu uz pastu savas dāvanas. Šogad pamanījos iesaistīties trīs Ziemassvētku prieku pasākumos - izšūto kartiņu apmaiņā iekš krustduriens.lv/, pašdarināto kartiņu apmaiņā, ko uzrauga Santa no Kids Gazette un vēl dāvaniņu došanā, ko pārrauga Inese.

Piektdien saņēmu pirmo no savām dāvanām - lielisku, dzīvespriecīgu trijotni, kas pievienojās maniem pārējiem mīļzvēriem. :)

"Pusaudzis", omulīgs cūcis, pele kaķu rotaļām, neliels pierakstu blociņš un burvīgs apsveikums - tādas bagātības izbira no manas paciņas. Tagad man būs pašai savi palīgi zeķu/cimdu zvēru tapšanā. :D

Liels, liels paldies Irēnai, par skaisto dāvanu!!! :) 

Eņģeļi

Šis gan nav mans veikums, bet es aktīvi piedalījos līdzi jušanā un dzijas izvēlē. :)
Mamma pāris dienas pēc tam, kad biju pievienojusi saviem kārumiem Ineses blogu, apjautājās par eņģeļiem, jo viņai draudzene bija teikusi, ka cilvēkiem tādi patīk. Doma bija dažus uzmeistarot, lai pamēģinātu piedāvāt Ziemassvētku tirdziņā. Tad es viņai parādīju tamborētos eņģelīšus un pamācību, ko atradu šeit. Kā jau iepriekš stāstīju, kaut ko līdzīgu redzējām arī izstādē "Ražots Latvijā". Tā tas aizgāja. Jau vakarā, kad atgriezos mājās, uz galda gozējās pirmais "kucēns".
Vēlāk es izdomāju, ka pieliekot klāt mazu nieciņu, iznāk burvīgas dāvaniņas draudzenēm, kam tagad arī ir iespēja priecāties par manas mammas čaklajām rokām.

Katrs spārnotais draudziņš tika pie jostiņas un smalka metāliska diedziņa (DMC, toni neatceros, bet sudrabotais), aiz kā to var iekārt, piemēram, eglītē.

Ziemassvētku RR, part I

Krustduriens.lv meitenes sarīkoja Ziemassvētku apmaiņas projektiņu. Nu ko, tā kā dzīvē arī - Tu mācies, strādā ar kādiem cilvēkiem kopā, bet kontakts veidojas caur kopīgiem pasākumiem, tad man, protams, skaidrs - es tai lapā jūtos tik labi un nu jau kā savējā, tā kā laiks sākt priecāties arī par sevi, ne tikai citu darbiem.

Izsūtīšanas datumi bija nolikti stingri pirms svētkiem, bet, protams, ka "darbu nodošana" parasti notiek pirms termiņa beigām. Nodevu savu paciņu, ko, sajūsmā par pabeigtu darbu, aizmirsu nofotografēt, tādēļ tagad gaidu, kad mana apdāvinātā atrādīs saņemto.

Bet ne par to ir stāsts...

Sniegpārsliņa, kas tagad grezno manu eglīti

Kā jau pieklājas, savu dāvaniņu sāku gaidīt, tiklīdz mana gatavotā bija ārā pa durvīm. Pirmās dienas cerīgi gāju uz pasta kasti, lai atklātu, ka paziņojuma tur vēl nav. Tad pienāca Ziemassvētki, vēl 24. cerīgi iebāzu degunu, bet nekā. Divdesmit septītajā joņoju uz pastkasti, ar pārliecību, ka tur mani gaida gan aicinājums uz pastu, gan kaudzīte pastkaršu no postcrossing.com. Viena bija, bet no aicinājuma... nekā! Izkratīju visu avīzi un spamu arī nākamajā rītā, līdz šorīt... Tur tas bija! Sajūsmā uzreiz devos uz pastu, jo pase man visu nedēļu bružājās pa somu, gaidot dāvaniņu. Ieraugot vārdu uz aploksnes, man jau uzreiz bija skaidrs, kas mani ir apdāvinājis, jo šo vārdu esmu rēķinos rakstījusi visbiežāk :D Grūtākais brīdis bija sagaidīt autobusu, jo ārā sniga un gribēju tikt līdz darbam, lai tur ziņkārotos.

 Beidzot ievēlos darbā un varēju plēst vaļā savu guvumu. Vispirms kaut kas sāka grabēt. Tad sajutu pūdercukuru, ar ko ieskaistinājusies bija arī sniegpārsliņa. Izrādās, ka dzērvenes pūdercukurā bija nedaudz cietušas garajā ceļojumā no vienas Rīgas malas uz otru. Lūk, kā tas izskatījās:

Visi vēl laimīgi kopā

Kartiņa tuvplānā

Paldies, Magdala, par burvīgo pārsteigumu! Tas ir pirmais izšuvums, ko saņemu. Pirmais izšuvums MAN!!!