Žībī

Žirafes stāsts sākās vasarā pirms pagājušās, kad bērns vēl sēdēja ratos, un kādu dienu pastaigā gar rotaļu laukumu uz soliņa ieraudzīja tamborētu žirafi, kuru gribēja ņemt līdzi.

To žirafi, protams, līdzi neņēmām, bet, atnākot mājās, es google sameklēju pamācību, kā uztaisīt savu žirafi, atradu krājumos rozā un baltu kokvilnas diegu, adatu, un ķēros klāt.

Tamborējās diezgan ātri, bet pa vidu jaucās dažādi citi darbi un darbiņi, tādēļ termiņš pārcēlās un pārcēlās. Uz 2017. gada Ziemassvētkiem man pietrūka viena diena, kuru tad es izmantoju tagad martā, kad saņēmos, lai varētu izsvītrot zvēru no rokdarbu saraksta.

Kā pirmais mēģinājums un lielo pārtraukumu dēļ tamborējums nav sanācis tik vienmērīgs kā gribētos, tāpat arī sašuvies nedaudz šķībi, bet joprojām izskatās mīlīgi. :) Un tika savākta, tikko pēdējais diegs bija ievilkts un nogriezts.

Ražīgais jūlijs.

Un augusta sākums.

Mans devums memmes segai. Šis bija superslepenais darbiņš, jo par tā tapšanu zināja tikai tās, kas piedalījās. Šujami bija Margaret Sherry kaķi un klāt liekams pieskaņotas krāsas adīts vai tamborēts motīvs. Motīvu skaitu ietekmēja dzijas daudzums ficītē. Savukārt kaķi izvēlējos, jo tieši šis man atgādināja saņēmēju, vēl nedaudz Dziesmusvētku noskaņās.

Kad segas motīvi bija atdoti pastā un sašūtas bija arī pēdējās kontūras vēl nerādāmajam bēbīšrobinam, steidzu pabeigt savu vasaras dāvanu. Visādi lokot un apspēlējot saņemto vasaras aprakstu, izšķīros par neliela pļavas stūrīša sūtīšanu. Tas pēc ilgām pārdomām nonāca uz maisiņa, jo maisiņos vienmēr var noglabāt kādu dārgumu.

Uf. Trīs svarīgi rokdarbi ir devušies ceļā, bet līdz augusta sākumam, kad gaidāms svarīgs notikums, atlikušas vien dažas dienas. Izkarojusies ar grāmatām un milimetru papīru, ienesu nedaudz zīmju dvesmas uz spilventiņa. Lai gan brīžam šķita, ka par vienkāršu un lakonisku, tomēr nekādas rozes un cakas šeit nebūtu iederējušās.

No janvāra

Laikam visgrūtāk man iet ar bildēm. Lai kaut ko uzrakstītu, klāt gribas pielikt attēlu, jo tas gan piesaista uzmanību, gan daudz precīzāk raksturo dažādas lietas, bet es esmu slinka uz bilžu nogādāšanu līdz datoram. :) Laikam būtu jāiesūta no telefona pa taisno. Jā, pašlaik tās bildes nāk no telefona, turklāt ne mana. Bet es tikmēr ik pa brīdim iepīkstos, ka gribu jaunu mazu rozā :D ziepjutrauku, jo vecais knapi velk dzīvību, un kuram gan patiktu ar tādu kaut ko mēģināt noķert, vai ne?

Kamēr laikapstākļi jokojas ar manām sajūtām, nemitīgi pārslēdzot sajūtas starp Lieldienām un Ziemassvētkiem, janvāris ir strauji beidzies un te ir neliels kopsavilkums:

a) es pabeidzu divus izšuvumus. Viens gaida ierāmēšanu, otrs ir slepenais, to varēšu parādīt vēlāk;

b) pēc ilgiem cīniņiem ar salvetēm, nonācu pie šāda rezultāta:

c) beidzot pabeidzu pagājušajā ziemā tamborētās čībiņas:

d) sega! Mana sega kļuva par kādiem aptuveni 30 motīviem raženāka. Šis ir vidus: 

Uz 2013.

Manā apņemšanos sarakstā, kas gan brīžiem vairāk izskatās pēc darāmo darbu saraksta, ir trīs punkti, kas tiešā veidā saistīti ar rokdarbiem.

Punkts nr. 2 - Notamborēt segu. Pašlaik man ir 78 kopā satamborēti motīvi un vēl 48 notamborētas puķītes.

Punkts nr. 3 - Īstenot izšūšanas plānu. Mana dižā doma ir nedaudz samazināt savu miljons (izrādās, ka tikai nedaudz vairāk par 20) iesākto izšuvumu kaudzi, tādēļ izaicinu sevi uz 12+12 izšūšanas "maratonu" šī gada garumā. Pirmie 12 ir uz šo brīdi iesākti izšuvumi, kas gada beigās, cerams, būs vismaz pabeigti, bet ideālā gadījumā noformēti un atraduši mājas. Savukārt otrie 12 ir darbiņi, kas, vēlams, izšujami nākamā gada laikā. Tie ietvers mazuļu robinus, apsveikuma kartiņas u.c. neieplānotus izšuvumus. (puse gan jau ir ieplānota :D ) 

Šos procesus es vairāk centīšos atrādīt šeit. 

Punkts nr. 9 - 12 rokdarbi. Šiem pamatdoma ir apkopot, cerams, kādu adījumu, tamborējumu, cita veida izšūšanu, dekupāžu... Kas nu man ienāks prātā.

Eņģeļi

Šis gan nav mans veikums, bet es aktīvi piedalījos līdzi jušanā un dzijas izvēlē. :)
Mamma pāris dienas pēc tam, kad biju pievienojusi saviem kārumiem Ineses blogu, apjautājās par eņģeļiem, jo viņai draudzene bija teikusi, ka cilvēkiem tādi patīk. Doma bija dažus uzmeistarot, lai pamēģinātu piedāvāt Ziemassvētku tirdziņā. Tad es viņai parādīju tamborētos eņģelīšus un pamācību, ko atradu šeit. Kā jau iepriekš stāstīju, kaut ko līdzīgu redzējām arī izstādē "Ražots Latvijā". Tā tas aizgāja. Jau vakarā, kad atgriezos mājās, uz galda gozējās pirmais "kucēns".
Vēlāk es izdomāju, ka pieliekot klāt mazu nieciņu, iznāk burvīgas dāvaniņas draudzenēm, kam tagad arī ir iespēja priecāties par manas mammas čaklajām rokām.

Katrs spārnotais draudziņš tika pie jostiņas un smalka metāliska diedziņa (DMC, toni neatceros, bet sudrabotais), aiz kā to var iekārt, piemēram, eglītē.