Gada pirmā dāvana

Pagājušās nedēļas vidū saņēmu uzaicinājumu uz mazās māsīcas dzimšanas dienas svinībām. Tā kā viņa skolā darbojas ar visādiem rokdarbiem un mākslas lietiņām, tad bija doma par kaut ko tamlīdzīgu dāvanā. Un tā kā es esmu mazliet apsēsta ar krustiņošanu, turklāt darbā atvilktnē man glabājās aizsākts neliels Dimensions komplektiņš, kuru tieši biju nodomājusi kādreiz pārvērst lietiņā, ko iedāvāt māsīcai, tad ķēros pie domāšanas.

Tagad priecājos, ka pirmās idejas - soma, maisiņš un beigās - penālis atkrita, jo nonācu akūtā laika trūkumā - izrādījās, ka atlikušais krustiņu daudzums nav vis veicams manā rīcībā esošajā stundu skaitā, tādēļ varonīgi sēdēju līdz rītam, lai pabeigtu laikā. :)

Beigās izšuvums nonāca tējas kastītē, kas tika piepildīta ar pērlītēm, riekstiem, uzlīmēm un konfektēm un kļuva par noderīgo sīkumu kastīti

Atdodiet ziemu!

Pēdējās pāris nedēļas pagājušas zem pavisam citu "rokdarbu" zīmes - lasīti un pārlasīti, rakstīti un pārlaboti konspekti un lekciju pieraksti, jo Anda vēl ir maziņa un viņai daudz, daudz jāmācās. Tad nu šodien es noliku pēdējo no eksāmeniem, vēl atlicis ieskaitīt dažus laboratorijas darbus un arī es būšu brīva kā putns debesīs!

Sestdien bija krustduriens.lv Ziemassvētku tusiņš, uz kuru es, protams, arī devos gan, lai smeltos iedvesmu un sparu krustiņošanai, gan, lai redzētu, pataustītu, pagaršotu un uzzinātu dažādas jaunas un noderīgas lietas, jo, kur kopā tik daudz darbīgu un čaklu rokdarbnieču, tur nemaz nevar izsprukt no tādiem priekiem.

Un tad, atgriežoties mājās un ieejot forumā (kur es, starp citu, esmu no 2010. gada 30. aprīļa, uzreiz nevarēju precīzi atcerēties :) ), ir tāda brīnišķīga sajūta, ka Tu esi atgriezies... mājās... pie savējiem...

Mans otrs priecīgais stāsts atkal ir par manu garo lasāmblogu listi, jo tur katru dienu var atrast daudzus mazus un lielākus nieciņus un prieciņus. Klusībā smejos, ka tad, kad man būs bērni, ko mīlēt, lolot un lutināt, es noteikti būšu lieliska mamma, jo tagad par tādām lasu un no tādām pa drusciņai mācos.