Vispirms gribu parādīt, kādu jauku paciņu saņēmu no Agnetas, kuras zemeņu šūšanas pasākumā es piedalījos jūnijā. Klusiņām jāatzīstas, ka es biju ieplānojusi sašūt vairāk nekā man sanāca, tādēļ pārējos redzēsiet, kad mana krustiņmūza atgriezīsies.
Kad uzsāku niekošanos ar 101 lietu, pavīdēja arī tāds projekts, kā postcrossing.com, un, protams, es neesmu es, ja man nerodas vēlme pamēģināt. Princips pavisam vienkāršs - Tu piereģistrējies, pieprasi adresi un, kad esi to dabūjis, sūti šim cilvēkam pastkarti. Un tad kāds tāpat sūta Tev.
Visu laiku pastkartes man krājās kastītē un gaidīja dienu, kad es beidzot saņemšos tās "saorganizēt". Jo, lai arī kastīte aizņem mazāk vietas, man prātā bija izveidot "bilžu" albumu no šīm daudzajām skaistajām un interesantajām pastkartēm.
Šobrīd cenšos saņemties sarakstīt vēl nosūtāmās kartītes, rakstīt nedaudz slinkums, bet, ai, kā man patīk katru dienu ziņkāri lūkoties pastkastītē, vai nav atnākusi jauna "vēstule"!
 |
| Pastkaršu albuma tapšanas process |
Un tad jau pie viena gribu pastāstīt, kā es ieviesu kārtību dažās atvilktnēs. T-krekli, krekliņi... Drauga atvilktnē grūti bija saprast, kurš krekls ir kurš - kas mājām, kas hokejam, kas iešanai ārpus mājas. Savukārt, man mūždien bija problēmas uzturēt daudz maz glītas kaudzītes un spēt atrast meklēto.
Ņēmu laukā, locīju 4 daļās un saritināju tā, lai, ja ir, tad vēlams būtu redzams zīmējums. Internetā ir pilns ar pamācībām, kā to darīt. :) Vai tas pasargās mūsu drēbes no saņurcīšanās, vēl man ir grūti spriest, bet kārtība tur ir joprojām (pagājis ir vismaz mēnesis, parasti mana atvilktne bija augšpēdus jau pēc kādas nedēļas). Un tagad es vienmēr zinu, kad man jāmazgā dzeltenie T-krekli. :D
