Kā kartiņas sūtījās

Pašās 2019. gada beigās pieteicos ašajam kopāšūšanas projektiņam, ko rīkoja Maria Brovko. Nosacījums bija decembra otrajā pusē sašūt 9 nelielus Ziemassvētku motīvus. Toreiz darba dēļ sanāca atlikt, atlikt un pēdējo pabeidzu 31.12., sasteidzot pa vairākiem vienā dienā. Tūlīt pēc izšūšanas mazos darbiņus man konfiscēja rotaļu vajadzībām, tomēr pamanījos pievākt atpakaļ un tā viņi man gulēja kastē un gaidīja īsto brīdi. Šogad pēc sarunas ar draudzeni izdomāju, kāpēc neuztaisīt dažas kartītes? Piesolīju saviem Facebook draugiem, un daži atsaucās (pārsvarā manas mīļās krustiņmeitenes :) ). Tad nu ķēros klāt darīšanai. Noformējums gan ļoti vienkāršs, jo izmantoju mājās esošās speciālās sagataves, bet nekādu smuko nieku nebija (tie, kas bija, ir sen izsaimniekoti), nu tāda mazliet taupīgā versija. Toties, rakstot pašus apsveikumus, vilku no plauktiem ārā dzejoļu grāmatas un noķēru tādu kārtīgu Ziemassvētku sajūtu, kas jau arī ir galvenais, ne? Un, protams, saņēmēju prieks.