Kūciņa :)

Kastiņš

Neliels radošais haoss un dažādas derīgas lietas no krājumiem un pūkains iepakojums dāvanai gatavs. 

No kartona veidots kastiņš, kas apvilkts ar audumu un "polsterēts" ar minku. :)

Darba tērpa pārvērtības

Zinātnieku naktij par godu beidzot salāpīju savu skābju saēsto halātiņu.

Dārgumu medībās

Nedēļas nogalē beidzot biju savu nosapņoto pūra lādi lūkoties. Bij' man kaut kādā atmiņas stūrī iegūlies skats par lielu lādi vecvectēva vasarnīcas darbarīku un citu krāmu mājiņā.

Lūk, ko samedīju un mājā pārvedu -

Apakšā labajā stūrī tad nu ir tā mana "pūra lāde". Un tā grāmata ir 111 gadus vecas Bībeles vācu mēlē pārpalikumi. Bet vidiņā - rotaļu šujmašīna. Mamma saka, ka tā varētu būt manas tantes.

Mans viens no jaunākajiem izglītošanās plāniem ir vācu valodas apgūšana pašmācības ceļā, audzinot gribas spēku un apzinīgumu, tādēļ lielais prieks par vectēva mācību grāmatām -

Dinamo un smiltsērkšķi.

Man ar atskaitēm neiet nekādā lāgā, cik reiz attopos, ka darbs ir gatavs, iebāzts aploksnē vai iesaiņots, bet nevienas bildes nav. Nu labi, manā mazliet vairāk kā gada krustiņošanas periodā tādi ir bijuši tikai kādi... 5 vai 6 gadījumi. Viens no tiem šobrīd, cerams, ir nonācis galā un taps par daļu no kāda mazuļa pūriņa (un es ceru, ka tad varēšu piesavināties kādu bildi :) ).

Bet kāds cits vēl tomēr paspēja izlīst no maisiņa pirms pēdējām atvadām - tas ir vēl viens Dinamo, šoreiz baltā fonā. Čakli tapis divu Polijā pavadīto nedēļu laikā un apbrīnots, apčamdīts un apziņkārots no visām pusēm. Jau sen solīts beidzot devās uz draudzenes mājām, lai pārtaptu spilvenā.

Kamēr Zaubes mežiņā notika lielisks pasākums, uz kuru (un te seko attaisnošanās :D , lai gan es nemaz nezinu, kā man tur būtu gājis...) jau uzreiz zināju, ka netikšu - manai Rīgai dzimšanas diena! Divi mēneši iepriekš kabatā ieliku biļetes uz lielkoncertu "Meistars. Dziesma. Leģenda." Un bija to vērts. Skaists, muzikāls baudījums gan acīm, gan ausīm, gan dvēselei. 

Dienas vidū gājienā caur tirdziņiem atradu dārgumu stendu - tur tirgoja smiltsērkšķu ogas! :) Kopš pagājušā gada rudens puses man izveidojusies neliela atkarība no smiltsērkšķu skābumiņa - sāku ar dārgo Bio2You, kur smiltsērkšķu sula atjaukta ar ābolu sulu un vēl cukurs piebērts klāt, tad uzdūros tirgū Dailas Kronbergas ražojumam, kuru tagad arī periodiski pērku (kad ieraugu, jo uz tirgu ikdienā mani ceļi neved). Labi produkti ir kādai Saldus apvidus ražotājai, viņa gan sastopama bija vien Saldū un tikai rudenī/ziemas sākumā. Āgenskalnā reiz nopirku traki negaršīgu - atšķaidītu. Es jau tagad izlepusi - našķojos tāpat - pa trīs lieli mutes nešķaidītas, nesaldinātas sulas no rīta ap brokastu.

Sestdienas pirkums tika sašķirots un mazos trauciņos salikts saldētavā, lai var vēlāk našķoties/ārstēties. Un jau vakar sāku eksperimentēt ar ogas/medus/silts ūdens padzēriena radīšanu kā tējas alternatīvu.

Vasaras smarža

Draudzene pie mājas iestādījusi piparmētras un lavandu. Pirms pāris nedēļām biju ciemos un tiku pie izdevības pasmaržot. Mazītiņā lapiņa sabirza manos pirkstos un uzvēdīja spēcīgs aromāts, nu gluži kā būtu degunu eļļas pudelītē iebāzusi.

Tā kā pēc pārdienām viņai vārda godi, tad man skatoties uz mantojumā dabūto lina gabalu, sagribējās tādu mazu dabas daļiņu iedāvāt. Riskēju šūt pa taisno uz lina. Gan daži eksperimenti bija nepieciešami, kas tagad kastītē gaida savu kārtu, lai kļūtu saimniecībā noderīgi, bet beigās pieglaudīgais, pēc vecmammas mājām smaržojošais auduma gabaliņš viena vakara laikā (man nav šujmašīnas :) ) pārtapa par mājām vēl dobē augošajam skaistumam. 

Zemenes

Nu tad šeit ir viena no manām kaprīzēm, darbiņš, ar kura palīdzību sev pierādīju, ka spēju saņemties un vajadzības gadījumā pavisam čakli zibināt adatiņu, turklāt, neziedojot tam neskaitāmas nakts stundas.