Ražīgais jūlijs.

Un augusta sākums.

Mans devums memmes segai. Šis bija superslepenais darbiņš, jo par tā tapšanu zināja tikai tās, kas piedalījās. Šujami bija Margaret Sherry kaķi un klāt liekams pieskaņotas krāsas adīts vai tamborēts motīvs. Motīvu skaitu ietekmēja dzijas daudzums ficītē. Savukārt kaķi izvēlējos, jo tieši šis man atgādināja saņēmēju, vēl nedaudz Dziesmusvētku noskaņās.

Kad segas motīvi bija atdoti pastā un sašūtas bija arī pēdējās kontūras vēl nerādāmajam bēbīšrobinam, steidzu pabeigt savu vasaras dāvanu. Visādi lokot un apspēlējot saņemto vasaras aprakstu, izšķīros par neliela pļavas stūrīša sūtīšanu. Tas pēc ilgām pārdomām nonāca uz maisiņa, jo maisiņos vienmēr var noglabāt kādu dārgumu.

Uf. Trīs svarīgi rokdarbi ir devušies ceļā, bet līdz augusta sākumam, kad gaidāms svarīgs notikums, atlikušas vien dažas dienas. Izkarojusies ar grāmatām un milimetru papīru, ienesu nedaudz zīmju dvesmas uz spilventiņa. Lai gan brīžam šķita, ka par vienkāršu un lakonisku, tomēr nekādas rozes un cakas šeit nebūtu iederējušās.

Vasaras vēsma

Kaut kā tā sanācis, ka gandrīz viss, ko es sakrustiņoju, aizceļo prom kāda apmaiņas projekta vai robina ietvaros. Un tad reizēm es nāku parādīt, kas tad ir ticis man. :)

Šoreiz krustduriens.lv tika rīkots apmaiņas projektiņš ar vasaras dvesmu. 

Lūk, ko es saņēmu - 

krustiņmāsa Dudy man sarūpēja skaistu kasti ar burvīgu izšuvumu uz vāka. Ar iniciāļiem piemiņai, tā teikt. :)

Un lācītim kastītei vēderā - diedziņi, šķērītes un adatas!

Šķērēm klāt vēlviens izšūts jaukums. (Esmu redzējusi, ka šādus nelielus aksesuārus liek klāt šķērēm, bet, atzīšos, man nav ne jausmas, kāda ir to funkcija - skaistumam vai dod ko praktiski? Draugs nosmējās, ka tagad man šķēres tik viegli nepazudīšot.)

Dāvanu prieki

Kā jau Rita min savā blogā - Agita svinēja sava bloga dzimšanas dienu, apdāvinot drosmīgākos lasītājus.
Tā kā es ar pieteicos, tad nu varu atrādīt kādu nelielu, jauku dāvaniņu esmu saņēmusi.
Visu noteikti likšu lietā. :)

Paldies, Agita!

Šokolāde, sedziņa, izšūšanas komplektiņš un pastkarte

Un te vēl jaunākais foto ar mūsmāju audzelīgāko iemītnieku. Es nepateikšu, cik dienu vecs šis ir, nav vairāk par pāris nedēļām. Bet katru dienu par 3-4 cm garāks pastiepjas.

Tā ir, ka, ēdot mango, izrādās, ka kauliņš pārsprādzis, un pie rokas vēl trāpās podiņš ar zemi. :D

Un klusām piezogas Ziemassvētki...

Šobrīd visaktīvākais pavediens mūsu krustduriens.lv forumā, šķiet, ir tas, kurā mēs rīkojam ikgadējo Ziemassvētku apmaiņas projektiņu. Paciņas viena pēc otras dodas uz pastu vai pie citiem baložiem, un tad ierodas jaunajās mājās. Daļa ir veiklākas un priecē saņēmējas jau tagad, citas mērķi sasniegs nedaudz vēlāk.

Šodien mājās ienesām un izpušķojām eglīti, un tad vēru vaļā jau nedēļas sākumā saņemto paciņu.

Lūk, kāds skaistums mani pacietīgi gaidīja kastītē:

Izšūts rotājums eglītei

Dzimšanas dienas AP

Šodien dzimšanas diena manam "Dzimšanas dienu AP", kas norisinās krustduriens.lv, draudziņam Xelluc. Ilgi domāju, kādu dāvaniņu lai veidoju un beigās nosliecos par labu dvielim, jo skatījos, ka nevienā no iepriekšējiem apmaiņas projektiņiem viņa tādu vēl nebija saņēmusi. 

Krāsas izvēle bija diezgan viegla, jo, zinot, ka viņas veidotā mājas lapa ir zaļos toņos, uz labu laimi tēmēju uz zaļo, kā mīļu krāsu, kas izrādās tāda arī ir. :)

Tāds man sanāca dvielītis. Klāt roku krēms un lūpu balzāms, jo tie vienmēr noder.

Starp krustiņiem.

Šis gads krustduriens.lv meitenēm ir ražīgs, gan vairāk ar jauno paaudzi, nekā krustiņdarbiem, bet tas gan jau tāpēc, ka daļa cītīgi gaida, daļa auklē, un visas kopā priecē laimīgās ģimenes ar skaistiem pūriņiem.

Un man brīžiem rodas sajūta, ka es šogad es šuju tikai slepenos projektiņus. Esmu piedalījusies/piedalos 5 mazuļu RR, dzimšanas dienu RR un vēl Ziemassvētku RR. Šodien ceļā devās piektais mazuļmotīvs, tā kā brīvdienās varēšu izvēlēties jau nākamo rokdarbiņu. :)

Žirafēns uz maciņa astein meitiņai

Vidējais ezis ar balonu - manējais - uz sedziņas Karlinas-linas māsas mazulim

Pelēns ieriktējies uz albumiņa vāka

Pārējie motīvi pagaidām vēl nav rādāmi.

Par jaunām ģimenēm II

Kā jau es minēju - mūs aicināja uz 2 kāzām - 20. jūlijā un 3. augustā.

Aptuveni jūlija vidū es izdomāju, ka arī kursabiedram gribu kāzās iedāvināt nelielu dāvaniņu par piemiņu. Par iespējamo motīvu es aizdomājos jau dienā, kad ieraudzīju ielūgumu, tad tik atlika atrast kaut ko līdzīgu un sākt šūt. Bet... lai būtu interesantāk, tieši nedēļu pirms kāzām es devos komandējumā uz Edinburgu, speciāli bijām vienojušies ar kolēģi, ka atgriezīsimies Rīgā jau 2. augusta vēlā vakarā, lai 3. augustā pa dienu es varētu būt uz kāzām Preiļu pusē.

Laicīgi pabeidzu pirmo izšuvumu un steigšus sāku šūt otro, jo laika vairs nebija daudz palicis. 

Pienāca svētdiena. Iepakoju čemodānā diegus, šķēres un dažas liekas adatas, bet iesākto šuvekli ar vienu adatu un dažiem diegu pavedieniem ieliku rokas bagāžā, lai mēģinātu iziet drošības kontroli un pašūtu pirms un starp lidojumiem (jo lidojām ar pārsēšanos). 

Pirmdienas pēcpusdienā kādas garlaicīgākas prezentācijas laikā izdomāju, ka es varētu ņemt savu šuvekli līdzi uz konferenci. Domāts, darīts! 

Otrdienas pievakarē sapratu, ka esmu aizmirsusi paņemt lieku ficīti melnā diega. Sāku paniski rēķināt, cik daudz man pietrūks, paralēli prātojot, ka kaut kur taču jābūt rokdarbu veikalam, jo tieši UK tak izdod vairākus ļoti populārus krustiņžurnālus. Tajā pašā vakarā nejauši pamanījām rokdarbu veikalu. Tā kā tas bija ciet, tad sarunājām, ka trešdienā pēc prezentācijām atgriezīsimies. 

Ieejot veikalā, uzreiz raudzījos pēc diegu stenda, ko arī ātri ieraudzīju. Sāku skatīties numuriņus un... melnā tur nebija! Pajautāju pārdevējai, kas apstiprināja, sakot, ka melno vienmēr pirmo izpērkot. Tad nu prasīju, vai tuvumā ir vēl kādi rokdarbu veikali, uz ko viņa pastāstīja, kur atrast divus tādus, kas turklāt izrādījās, ka ir pa ceļam mūsu ieplānotajā ekskursijas maršrutā! Vienā no tiem tad es laimīgi tiku pie diedziņiem (un vēl šādiem tādiem sīkumiem kāmim, protams :) ).

Tālāk tad es mierīgā garā līdz pat piektdienai katru dienu cītīgi klausījos (un šuvu) pa dienu un vakaros pēc pastaigas pa pilsētu vēl steidzu izpildīt dienas plānu. 

Piektdienā es sapratu, ka labi nebūs - varu nepaspēt. It kā visa diena vēl priekšā, bet lielākā daļa laika pavadāma lidostā vai lidmašīnā, turklāt diennakts garums vien 22h (laika joslu dēļ). Būs, kas būdams, metu kautrību pie malas un lidmašīnā izķeksēju savu šuvekli. 

Laimīgais brīdis pienāca ap plkst. 21 lidojumā Amsterdama-Rīga. Pabeigts!

Mājās vairs atlika vien iešūt vārdus un datumu, izmazgāt, izgludināt, nostiept, kā arī noformēt, izmantojot iepriekš sagatavoto rāmi (par to gan es padomāju jau laicīgi, pirms komandējuma :D ).

Lūk, gala rezultāts:

Līgava bija sajūsmā, teica, ka esot ļoti skaisti. Par tādu prieku un visu to piedzīvojumu dēļ vien bija vērts šūt. 

Tikai pēc tam man kādu nedēļu ne diegus, ne adatas redzēt negribējās. :D