Man ar atskaitēm neiet nekādā lāgā, cik reiz attopos, ka darbs ir gatavs, iebāzts aploksnē vai iesaiņots, bet nevienas bildes nav. Nu labi, manā mazliet vairāk kā gada krustiņošanas periodā tādi ir bijuši tikai kādi... 5 vai 6 gadījumi. Viens no tiem šobrīd, cerams, ir nonācis galā un taps par daļu no kāda mazuļa pūriņa (un es ceru, ka tad varēšu piesavināties kādu bildi :) ).
Bet kāds cits vēl tomēr paspēja izlīst no maisiņa pirms pēdējām atvadām - tas ir vēl viens Dinamo, šoreiz baltā fonā. Čakli tapis divu Polijā pavadīto nedēļu laikā un apbrīnots, apčamdīts un apziņkārots no visām pusēm. Jau sen solīts beidzot devās uz draudzenes mājām, lai pārtaptu spilvenā.
Kamēr Zaubes mežiņā notika lielisks pasākums, uz kuru (un te seko attaisnošanās :D , lai gan es nemaz nezinu, kā man tur būtu gājis...) jau uzreiz zināju, ka netikšu - manai Rīgai dzimšanas diena! Divi mēneši iepriekš kabatā ieliku biļetes uz lielkoncertu "Meistars. Dziesma. Leģenda." Un bija to vērts. Skaists, muzikāls baudījums gan acīm, gan ausīm, gan dvēselei.
Dienas vidū gājienā caur tirdziņiem atradu dārgumu stendu - tur tirgoja smiltsērkšķu ogas! :) Kopš pagājušā gada rudens puses man izveidojusies neliela atkarība no smiltsērkšķu skābumiņa - sāku ar dārgo Bio2You, kur smiltsērkšķu sula atjaukta ar ābolu sulu un vēl cukurs piebērts klāt, tad uzdūros tirgū Dailas Kronbergas ražojumam, kuru tagad arī periodiski pērku (kad ieraugu, jo uz tirgu ikdienā mani ceļi neved). Labi produkti ir kādai Saldus apvidus ražotājai, viņa gan sastopama bija vien Saldū un tikai rudenī/ziemas sākumā. Āgenskalnā reiz nopirku traki negaršīgu - atšķaidītu. Es jau tagad izlepusi - našķojos tāpat - pa trīs lieli mutes nešķaidītas, nesaldinātas sulas no rīta ap brokastu.
Sestdienas pirkums tika sašķirots un mazos trauciņos salikts saldētavā, lai var vēlāk našķoties/ārstēties. Un jau vakar sāku eksperimentēt ar ogas/medus/silts ūdens padzēriena radīšanu kā tējas alternatīvu.
