Es paziņoju jūniju par atklātu! Ir sācies viens no maniem diviem mīļākajiem gada mēnešiem (jūnijs - dzimšanas dienai un novembris - vārda dienai :) ). Un vienlaikus ir beidzies maijs, kas tagad šķiet, ka palidoja garām nepieklājīgi ātri. Bet varbūt tie tikai bija daudzie vēlie, garie vakari darbā.
Lai nu kā, man te šis un tas ir sakrājies, šis un tas vēl ir palikuši ar astēm un vēl šis un tas jau plānojas. :)
Un tātad - kādu sestdienu es izdomāju - gribu dekupēt! Iegāju veikalā, izvēlējos salvetes, nopirku līmi un lielo otu un devos mājās ar milzu entuziasmu. Par upuri krita koka kastīte, kurā es glabāju savus diegus.
Pirms:
Atzīšos, ka viegli man negāja, turklāt es par to visu zināju tik, cik šis tas pa netu apgrābstīts un tas, ko Hela vienā vasaras krustiņpasākumā stāstīja un rādīja. Process jau vienkāršs, es tikai pārcentos un izdomāju, ka es gribu visu kastīti aplīmēt un, lai ātrāk - ar veselām salvetēm, cik vien iespējams. Tas attiecīgi neļāva iegūt pilnīgi gludu virsmu, ir daudz krociņu, bet pirmais kucēns mājas lietošanai... Ir labs. It sevišķi pēc nolakošanas, kad ieguva nedaudz spīdumu.
Otrs šodienas atrādāmais ir neliels blociņš, kas no rozā tapa par smalki zilu un personificētu. Šis bija ļoti ilgs šuvums, jo stāvēja man darbā, un tika šūts pārsvarā tikai pirmdienās, kad es kādas pēdējās 15-30 minūtes pirms došanās uz jogu veltīju atpūtai. Un tad - pirms dažām dienām - hops, hops - izdomāju, ka gribu draudzenei izšūt un noformēt tieši šo.
Jā, to "meistarklasi" es atceros - svelmīga bija. :D
AtbildētDzēstTavs pirmais "kucēns" padevies ļoti glīts, ar savu senatnīguma šarmu. :)
Eh, raudu es, ka man nemaz nekrustiņojas, nu nemaz. :( Galvā vien šūšana, šūšana un šūšana. Bet gan tā krustiņmūza atgriezīsies. :)
Ļoti jauks blociņš. Domāju, saņēmēja novērtēja.