svētdiena, 2021. gada 17. janvāris

Baloži jeb, kas ilgi nāk, labi nāk

Šis atkal jauns stāsts par darbiem, kas nāk lēni, lēni. Visbiežāk gan ātri šujas vien tie, kuriem ir uzlikti ierobežojumi laikā. 

Kaut kad tālā pagātnē izšūšanas žurnālā (neatceros, kurā, iespējams WOCS), ieraudzīju shēmu diviem jaukiem putniņiem. Aizmirsu, tad atcerējos. Gadu, kad iesāku, ar nepateikšu. Šuvu, šuvu, pametu.

2018. gada sākumā izvilku, nospriedu, ka jāpabeidz, ir gana labs iemesls.

2018. gada februāris

Sāku šūt. Bērns jau paaudzies, laika vairāk, otrā elpa, viss notiek!

2018. gada maijs

Un tad - poof! Atkal kaut kas cits nāca vietā, novērsa uzmanību. 2019./2020. gada rudens sezonā izdomāju, ka šis būs īstais, ko paņemt līdzi, kamēr gaidu bērnu dejošanas nodarbībā. Šuvu, šuvu, tāds noņurcīts, netīrs, kauns palika mazliet... un paņēmu citu nepabeigusi. Palika smieklīgi maz, pāris vakari. Sākās covid un citi darbi. Gada beigās saskaitīju savu iesākto darbu skaitu, sagribēju kaut ko pabeigt.

2021. gada janvāra sākums - divos vakaros atlikums sašūts. Divus vakarus darbs gaidīja gandrīz gadu!

2021. gada janvāris, pabeigts!

Tāds nu man viņš tagad izskatās, pārcietis somu, ņurcīšanos un citus priekus, gaida siltu vannu un karstu gludekli. Diemžēl nestandarta izmērs, citādi būtu jau pasūtījusi rāmi, ja ne ierāmējusi. Tagad rindā uz darbnīcu, bet kad es vēl turp aiziešu...




1 komentārs: