Laikam visgrūtāk man iet ar bildēm. Lai kaut ko uzrakstītu, klāt gribas pielikt attēlu, jo tas gan piesaista uzmanību, gan daudz precīzāk raksturo dažādas lietas, bet es esmu slinka uz bilžu nogādāšanu līdz datoram. :) Laikam būtu jāiesūta no telefona pa taisno. Jā, pašlaik tās bildes nāk no telefona, turklāt ne mana. Bet es tikmēr ik pa brīdim iepīkstos, ka gribu jaunu mazu rozā :D ziepjutrauku, jo vecais knapi velk dzīvību, un kuram gan patiktu ar tādu kaut ko mēģināt noķert, vai ne?
Kamēr laikapstākļi jokojas ar manām sajūtām, nemitīgi pārslēdzot sajūtas starp Lieldienām un Ziemassvētkiem, janvāris ir strauji beidzies un te ir neliels kopsavilkums:
a) es pabeidzu divus izšuvumus. Viens gaida ierāmēšanu, otrs ir slepenais, to varēšu parādīt vēlāk;
b) pēc ilgiem cīniņiem ar salvetēm, nonācu pie šāda rezultāta:
c) beidzot pabeidzu pagājušajā ziemā tamborētās čībiņas:
d) sega! Mana sega kļuva par kādiem aptuveni 30 motīviem raženāka. Šis ir vidus:
Man ar tām bildēm arī tā. Ak, man jau nav tik skaistas kompozīcijas, ak, mans fotoaparāts atkal pie meitas, bet taisnība, ziņa ar bildi piesaista lielāku uzmanību.
AtbildētDzēstAr lejkanniņu laisti savu apelsīnkoku?
Čībiņas tādas meitenīgas, vai aizdare turas vienkārši aiz puķītes, vai tur kāds stingrāks materiāls?
Oho, esi ceitas mācekle! Re, kā viņa cilvēkus pavedina(uz labiem darbiem:))
Apelsīnkoks ir sēklu izskatā :D Pat podu un zemi nav vēl dabūjis. Tā kā kanniņai jāapmierinā pagaidām ar citiem augiem uz palodzes.
DzēstPuķīte kalpo par podziņu un turās ciet gana labi.