Un klusām piezogas Ziemassvētki...

Šobrīd visaktīvākais pavediens mūsu krustduriens.lv forumā, šķiet, ir tas, kurā mēs rīkojam ikgadējo Ziemassvētku apmaiņas projektiņu. Paciņas viena pēc otras dodas uz pastu vai pie citiem baložiem, un tad ierodas jaunajās mājās. Daļa ir veiklākas un priecē saņēmējas jau tagad, citas mērķi sasniegs nedaudz vēlāk.

Šodien mājās ienesām un izpušķojām eglīti, un tad vēru vaļā jau nedēļas sākumā saņemto paciņu.

Lūk, kāds skaistums mani pacietīgi gaidīja kastītē:

Izšūts rotājums eglītei

Dzimšanas dienas AP

Šodien dzimšanas diena manam "Dzimšanas dienu AP", kas norisinās krustduriens.lv, draudziņam Xelluc. Ilgi domāju, kādu dāvaniņu lai veidoju un beigās nosliecos par labu dvielim, jo skatījos, ka nevienā no iepriekšējiem apmaiņas projektiņiem viņa tādu vēl nebija saņēmusi. 

Krāsas izvēle bija diezgan viegla, jo, zinot, ka viņas veidotā mājas lapa ir zaļos toņos, uz labu laimi tēmēju uz zaļo, kā mīļu krāsu, kas izrādās tāda arī ir. :)

Tāds man sanāca dvielītis. Klāt roku krēms un lūpu balzāms, jo tie vienmēr noder.

Starp krustiņiem.

Šis gads krustduriens.lv meitenēm ir ražīgs, gan vairāk ar jauno paaudzi, nekā krustiņdarbiem, bet tas gan jau tāpēc, ka daļa cītīgi gaida, daļa auklē, un visas kopā priecē laimīgās ģimenes ar skaistiem pūriņiem.

Un man brīžiem rodas sajūta, ka es šogad es šuju tikai slepenos projektiņus. Esmu piedalījusies/piedalos 5 mazuļu RR, dzimšanas dienu RR un vēl Ziemassvētku RR. Šodien ceļā devās piektais mazuļmotīvs, tā kā brīvdienās varēšu izvēlēties jau nākamo rokdarbiņu. :)

Žirafēns uz maciņa astein meitiņai

Vidējais ezis ar balonu - manējais - uz sedziņas Karlinas-linas māsas mazulim

Pelēns ieriktējies uz albumiņa vāka

Pārējie motīvi pagaidām vēl nav rādāmi.

Par jaunām ģimenēm II

Kā jau es minēju - mūs aicināja uz 2 kāzām - 20. jūlijā un 3. augustā.

Aptuveni jūlija vidū es izdomāju, ka arī kursabiedram gribu kāzās iedāvināt nelielu dāvaniņu par piemiņu. Par iespējamo motīvu es aizdomājos jau dienā, kad ieraudzīju ielūgumu, tad tik atlika atrast kaut ko līdzīgu un sākt šūt. Bet... lai būtu interesantāk, tieši nedēļu pirms kāzām es devos komandējumā uz Edinburgu, speciāli bijām vienojušies ar kolēģi, ka atgriezīsimies Rīgā jau 2. augusta vēlā vakarā, lai 3. augustā pa dienu es varētu būt uz kāzām Preiļu pusē.

Laicīgi pabeidzu pirmo izšuvumu un steigšus sāku šūt otro, jo laika vairs nebija daudz palicis. 

Pienāca svētdiena. Iepakoju čemodānā diegus, šķēres un dažas liekas adatas, bet iesākto šuvekli ar vienu adatu un dažiem diegu pavedieniem ieliku rokas bagāžā, lai mēģinātu iziet drošības kontroli un pašūtu pirms un starp lidojumiem (jo lidojām ar pārsēšanos). 

Pirmdienas pēcpusdienā kādas garlaicīgākas prezentācijas laikā izdomāju, ka es varētu ņemt savu šuvekli līdzi uz konferenci. Domāts, darīts! 

Otrdienas pievakarē sapratu, ka esmu aizmirsusi paņemt lieku ficīti melnā diega. Sāku paniski rēķināt, cik daudz man pietrūks, paralēli prātojot, ka kaut kur taču jābūt rokdarbu veikalam, jo tieši UK tak izdod vairākus ļoti populārus krustiņžurnālus. Tajā pašā vakarā nejauši pamanījām rokdarbu veikalu. Tā kā tas bija ciet, tad sarunājām, ka trešdienā pēc prezentācijām atgriezīsimies. 

Ieejot veikalā, uzreiz raudzījos pēc diegu stenda, ko arī ātri ieraudzīju. Sāku skatīties numuriņus un... melnā tur nebija! Pajautāju pārdevējai, kas apstiprināja, sakot, ka melno vienmēr pirmo izpērkot. Tad nu prasīju, vai tuvumā ir vēl kādi rokdarbu veikali, uz ko viņa pastāstīja, kur atrast divus tādus, kas turklāt izrādījās, ka ir pa ceļam mūsu ieplānotajā ekskursijas maršrutā! Vienā no tiem tad es laimīgi tiku pie diedziņiem (un vēl šādiem tādiem sīkumiem kāmim, protams :) ).

Tālāk tad es mierīgā garā līdz pat piektdienai katru dienu cītīgi klausījos (un šuvu) pa dienu un vakaros pēc pastaigas pa pilsētu vēl steidzu izpildīt dienas plānu. 

Piektdienā es sapratu, ka labi nebūs - varu nepaspēt. It kā visa diena vēl priekšā, bet lielākā daļa laika pavadāma lidostā vai lidmašīnā, turklāt diennakts garums vien 22h (laika joslu dēļ). Būs, kas būdams, metu kautrību pie malas un lidmašīnā izķeksēju savu šuvekli. 

Laimīgais brīdis pienāca ap plkst. 21 lidojumā Amsterdama-Rīga. Pabeigts!

Mājās vairs atlika vien iešūt vārdus un datumu, izmazgāt, izgludināt, nostiept, kā arī noformēt, izmantojot iepriekš sagatavoto rāmi (par to gan es padomāju jau laicīgi, pirms komandējuma :D ).

Lūk, gala rezultāts:

Līgava bija sajūsmā, teica, ka esot ļoti skaisti. Par tādu prieku un visu to piedzīvojumu dēļ vien bija vērts šūt. 

Tikai pēc tam man kādu nedēļu ne diegus, ne adatas redzēt negribējās. :D

Par jaunām ģimenēm I

Šajā vasarā tā sagadījās, ka mūs ieaicināja divās kāzās, kas turklāt notika vien ar divu nedēļu starpību. Man kā, ahem, kārtīgai krustiņotājai katrs tāds notikums (kāzas, mazulis utt.) uzreiz saistās ar pirmo domu - kaut kas jāuzšuj! 

Jūlija otrajā pusē mana draudzene teica jā-vārdu savam nu jau vīram, un tam par godu man uztapa spilvens.

Tā kā spilvens ir gana liela manta un kaut kādā maziņā maišelī vis nav iestumjams, savukārt, tuvējos veikalos neko pa prātam (un izmēram) atrast neizdevās, tad uz ātru roku padarināju arī lina maisiņu, kurā iesaiņot dāvanu. 

Daudz laimes! :)

Šodien man ir dzimšanas diena!

Šodien es nokārtoju promocijas eksāmenu!!

Šodien es saņemu apsveikumus un visādas foršas dāvanas!!!

Vakar pie manis atnāca pirmā dāvana krustduriens.lv Dzimšanas dienas apmaiņas projektiņa ietvaros. 

No sava draudziņa Tedijas es saņēmu superīgu somu maisiņu, kas šodien jau tika iemēģināts, uz fakultāti stiepjot līdzi konspektus un grāmatas, bet mājup no darba - dāvanas :D

Kā arī jauku izšūtu kartiņu, kuru gan šķiet, ka dāvinātāja aizmirsusi parakstīt. :) Un koka kārbiņu izgreznošanai, kā arī aizkadrā palikušu konfekšu kalnu.

Kartiņa tuvāk

Izšuvums uz somas kabatas

No janvāra

Laikam visgrūtāk man iet ar bildēm. Lai kaut ko uzrakstītu, klāt gribas pielikt attēlu, jo tas gan piesaista uzmanību, gan daudz precīzāk raksturo dažādas lietas, bet es esmu slinka uz bilžu nogādāšanu līdz datoram. :) Laikam būtu jāiesūta no telefona pa taisno. Jā, pašlaik tās bildes nāk no telefona, turklāt ne mana. Bet es tikmēr ik pa brīdim iepīkstos, ka gribu jaunu mazu rozā :D ziepjutrauku, jo vecais knapi velk dzīvību, un kuram gan patiktu ar tādu kaut ko mēģināt noķert, vai ne?

Kamēr laikapstākļi jokojas ar manām sajūtām, nemitīgi pārslēdzot sajūtas starp Lieldienām un Ziemassvētkiem, janvāris ir strauji beidzies un te ir neliels kopsavilkums:

a) es pabeidzu divus izšuvumus. Viens gaida ierāmēšanu, otrs ir slepenais, to varēšu parādīt vēlāk;

b) pēc ilgiem cīniņiem ar salvetēm, nonācu pie šāda rezultāta:

c) beidzot pabeidzu pagājušajā ziemā tamborētās čībiņas:

d) sega! Mana sega kļuva par kādiem aptuveni 30 motīviem raženāka. Šis ir vidus: 

Lielais mazo rūķu prieks

Vakar pastkastītē atradu pasta cedeli, ka man pienākusi paciņa. Tad nu šodies devos uz savu pasta nodaļu, kur, ak, tu, prieks un laime, nebija rindu. Es knapi paspēju paņemt numuriņu, kad jau tas tika izsaukts.

Atnesa man sūtījumu un es ķēros pie zīlēšanas. :D Bet tomēr līdz galam nesasaistīju sūtītājas vārdu ar viņas blogpasaules identitāti. Nācās gaidīt, kad atvēršu.

Pietieks runāt - lūk, dāvana! PALDIES, Inese (Spaariite)!!! :) Un citai Inesei, paldies par šī apmaiņas projektiņa rīkošanu.

Jaukā Ziemassvētku noskaņu dekupētā kastītē uz mīkstām polārlāču :) ādām gulēja vēstulīte, brošiņa un silti ieģērbts mēriņš zāļu tiesai. :)
(kamēr es šo rakstu, pēc bildēšanās nenoglabātā vēstule tiek lasīta pa visu istabu)

Savukārt mana dāvaniņa ceļoja pie Guntas. Vēl pēdējie gada pabeigtie krustiņdarbiņi.

Un tas ir mazais rūķa palīgs. Vēstule esot izlasīta.